Pusotras nedēļas laikā saņemtas vairāk nekā 1000 ziņas no skolēnu un bērnudārza audzēkņu vecākiem par to, ko iepriekšējā mācību gadā vecākiem vajadzēja iegādāties bērna mācību vajadzībām un par sarakstiem jaunajam skolas gadam, norāda Tiesībsarga birojā
Tiesībsargs skaidro, ka vecāku sniegtā informācija liecina, ka joprojām pastāv “brīvprātīgi piespiedu kārtā” tiek vākta nauda, piemēram, klases telpu labiekārtošanai, sienu pārkrāsošanai, kancelejas preču iegādei un pat klavieru remontam.
Kā piemērs, tiek minēts kāda vecāka paustais: “klavieru labošana tika pasniegta sekojoši – vai nu vecāki sametās, jeb nebūs māmiņdienas koncerta”.
Vecāki min, ka nereti tiek lūgts pēc “fonda” naudas no katra vecāka piecu vai pat dažu desmitu eiro apmērā, kas kopumā veido vairākus simtus lielu summu, par ko tiek iegādāts sākot no dāvanām pedagogiem līdz pat rotaļlietām, baltajam A4 papīram, mācību grāmatām un citām lietām.
“Un vairāku gadu garumā bija 20 eiro pusgadā jāmaksā fonda nauda it kā bērnu vajadzībām. Skaitījām naudu vienai bērna mammai, kura daļu naudas deva audzinātājai izglītības procesam iegādājamajiem materiāliem. No tās naudas tika pirktas arī dāvanu kartes audzinātājai un palīgiem,” stāsta vecāki.
Tiesībsargs citē vēl viena vecāka pausto, par naudas vākšanu “it kā mācību materiāliem”.
“Abiem bērniem grupiņās katru mēnesi nepieciešams nest “fonda naudu” 5eur mēnesī, kas tika paskaidrota kā naudiņa mācību materiāliem – plastilīniem, guašām, krāsainajiem papīriem utt. Esot vieglāk, ja audzinātājas pašas nopērk visiem visu vienādu, nevis katram ir sava zīmuļu kastīte. Tā NAV nauda, kas tiek vākta dāvanām svētkos audzinātājām vai bērniem, bet tieši mācību materiāliem. Piebildīšu, ka kāda atskaite vai čeki par izlietoto naudu vecākiem nav pieejami.”
Daži vecāki uzskata, ka šāda prakse nav mainījusies, un vecāki fondā vāks naudu un atkal visu pirks, nodrošinās, jo pašvaldība nevar visu nepieciešamo nodrošināt.
Tāpat vecāki stāsta, ka fonda naudas izlietojumu nav iespējams izsekot. Proti, vai nu skolotājas nedod piekļuvi fonda grāmatvedībai vai arī neatskaitās un neuzrāda nevienu čeku par pirkumiem. Nauda tiek vākta arī citām lietām, piemēram, dzeramajam ūdenim, speciāliem matračiem, siltumnīcām.
Tiesībsargs uzsver, ka vecāku sūdzībās, arī tiek minēta naudas vākšana dāvanām – viens no vecākiem stāsta, ka bērnudārzu beidzot tika pieprasīta dāvana bērnudārza grupiņai. “Rezultātā vecākiem nācās samesties naudu 300 eiro vērtai kāpelējamai iekārtai. Bērnu vecāki spieda atsevišķās grupās mesties ļoti lielas summas auklītēm, pasniedzējiem un audzinātājai uz visiem viņu svētkiem: vārda dienu, dzimšanas dienu, Ziemassvētkiem, bērnudārzā beigšanu. Nebija iespējams no tā izvairīties. Citādi tu tiktu “noēsts” no vecāku puses. Nekādas cieņas pret katra cilvēka naudas līdzekļiem,”raksta vecāks.
Vairākums arī norādījis tiesībsargam, ka visa šī naudas vākšana tiek uztverta kā obligāts pasākums.
Tiesībsargs skaidro, ka izglītības iestāde ir tiesīga saņemt papildu finanšu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā, taču nedrīkst pieprasīt konkrētas vecāku iemaksas skolas fondā. Proti, ziedojumi un dāvinājumi skolai ir brīvprātīga vecāku labās gribas izpausme un viņi var uzticēt skolai izlemt par ziedojuma izmantošanu vai norādīt konkrētu ziedojuma mērķi.
Arī tā saucamās klases naudas skolotāji nedrīkst pieprasīt. Ja vecāki sapulcē vienojas, ka šādi nelieli maksājumi ir nepieciešami, tad tā ir vecāku pašu izvēle. Tomēr šādi maksājumi nevar tikt vākti saimnieciskiem izdevumiem, piemēram, telpas remontam vai dzeramā ūdens iegādei. To pienākums finansēt ir izglītības iestādes dibinātājam, pārsvarā pašvaldībām.
Var būt gadījumi, kad vecāki paši vienojas maksāt fonda naudu un par tā līdzekļiem iegādāties kaut ko attiecīgās klases vai grupiņas bērnu vajadzībām, piemēram, mazu dāvaniņu iegādei bērnu apsveikšanai dzimšanas dienā, kopīgai ekskursijai, koncerta apmeklējumam ārpus mācību obligātā satura apguves.
Tādā gadījumā būtiski uzsvērt, ka šī lieta vai pakalpojums ir jānopērk visiem attiecīgās klases vai grupiņas bērniem neatkarīgi no tā, vai bērna vecāks ir vai nav veicis iemaksas fondā.
Jāpiebilst, ka pastāv sabiedriskās organizācijas, kuras dibinātas konkrētas izglītības iestādes atbalstam, un tas ir ietverts organizācijas nosaukumā, piemēram, XY pamatskolas atbalsta fonds.
Šādas organizācijas dibinātāji var būt gan vecāki, gan skolas absolventi, gan citi atbalstītāji, kas, apvienojušies pēc brīvprātības principa, ziedo naudu, veic dāvinājumus, tādējādi sniedzot materiālu palīdzību skolai vai atbalstot to ar brīvprātīgo darbu.
Tiesībsargs uzsver –
ja vecāki atsakās veikt naudas iemaksas, neviens nav tiesīgs pret skolēnu vai viņa vecākiem vērsties ar sankcijām vai kā citādi traucēt skolēna izglītības apguves procesu.
Izglītības iestādē nav pieļaujama atšķirīga attieksme pret bērniem, kuru vecāki izvēlas neveikt ziedojumus vai dāvinājumus atbalsta fondā vai citā veidā ziedot iestādes vajadzībām. Vēl vairāk – situācijās, kad jebkādā veidā skola pieprasa veikt noteiktus maksājumus tās fondā, vecākiem nav jābaidās un ir vēlams izteikt savu nostāju.
Tāpat tiesībsargs norāda, ka izglītības iestādi, un tās darbiniekus var saukt pie atbildības, jo vecāku maksājuma, vai cita materiālā ieguldījuma pieprasīšana tiek klasificēta kā pārkāpums.
Par to izglītības iestādes atbildīgā amatpersona var tikt saukta pie administratīvās atbildības. Vecāki šādos gadījumos var vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā ar lūgumu izvērtēt konkrētās izglītības iestādes rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Lasiet arī: IZM noliedz bažas, ka finansējuma pārdale veselības aprūpei varētu ietekmēt zinātnes nozari
