Tieslietu akadēmijas durvis atvērsies 2025.gada pašā sākumā

Ilona Bērziņa, BNN

Tieslietu ministrijā trešdien, 12.aprīlī, notika projekta Tieslietu akadēmija atklāšanas pasākums. Projekta mērķis ir 2025.gada 1.janvārī ar šādu nosaukumu atklāt vienotu tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu tālākizglītības mācību centru.

Tieslietu akadēmija arī nodrošinās “kvalifikācijas pilnveides pasākumus izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos”, kas ir būtiski efektīvai tiesas procesu norisei, norāda Tieslietu ministrija.

Atklājot pasākumu, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka mūžizglītība un profesionālā izaugsme mūsdienās ir svarīga prasība visām tiesu varai piederīgām profesijām. “Šodien mēs simboliski stāvam uz Tieslietu akadēmijas sliekšņa. Lai top šis slieksnis Vecrīgā!” sacīja ministre.

Savukārt intervijā BNN Lībiņa-Egnere norādīja, ka iespēja attīstīt īpašu mācību iestādi tieši tiesnešiem, tiesnešu palīgiem, prokuroriem, prokuroru palīgiem, kā arī izmeklētājiem, kas ir iesaistīti tiesas procesā, ir ļoti svarīga.

“Būtiski, lai viņiem būtu nevis kursi, tālākizglītība no vienas reizes uz otru, bet reāla mācību programma, kurā viņi visi piedalās. Tas ir ļoti, ļoti gaidīts solis gan tiesnešiem, gan prokuroriem, jo, ja tiesnešiem bija tādi kursi, ko īstenoja Tiesnešu mācību centrs, tad prokuroriem tādu nebija vispār,” teica ministre.

Arī ģenerālprokurors Juris Stukāns savā uzrunā akcentēja, ka līdz ar Tieslietu akadēmijas izveidi

tiks izlabota viena no Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža esošajām nepilnībām,

dodot prokuroriem iespēju tālākai izglītībai un sevis pilnveidei profesionālajā jomā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs savukārt norādīja, ka Tieslietu akadēmija palīdzēs risināt tiesu efektivitātes jautājumu.

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis klātesošajiem pauda savas bažas, vai jurista kvalifikācija, kuru var iegūt dažādās mācību iestādēs, ir vienādi kvalitatīva. “Tas arī noteikti ir svarīgs jautājums, par kuru var diskutēt Tieslietu akadēmijā. Tiesu varas pīlāri ir likums, izglītība, godaprāts un sabiedrības uzticība,” teica Kučinskis.

Savu redzējumu par topošo Tieslietu akadēmiju ieskicēja arī Eiropas Savienības tiesas tiesnese Ineta Ziemele, norādot, ka viņa akadēmiju redz kā nopietnu instrumentu, kas rosinās cilvēku uzticēšanos tiesu varai.

“Tā nav vienkārši vieta, kur var iziet kursus, bet akadēmija šī jēdziena patiesajā nozīmē,” BNN teica Ziemele. “Akadēmijā valda domas, diskusijas pētniecības brīvība un tāda atvērtība, dzīvošana laikam līdzi. Ja tiek īstenots šāds koncepts, tad arī [mācību] metodēm un tam, kā jārosina sarunas starp prokuroriem, tiesnešiem, policistiem, jāatbilst šīs akadēmijas lielajam, ideālajam konceptam.”

Viņas ieskatā, «Tas ir paveicams, ja visi piekrīt tieši šai domai, ka tā ir akadēmija, nevis centrs kādiem kursiem. Un tad tur varētu būt centrs mūsu sazobei ar Eiropas Savienības tiesām, Eiropas tiesību institūtu, ar akadēmiski domājošiem profesionāļiem. Faktiski tā būtu tāda profesionālās un akadēmiskās domas telpa.”

Par to, ka Latvijas valsts apliecina savu izpratni ieguldīt resursus izglītošanā, gandarījumu pauda arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, jo “tikai izglītota un gudra tiesu vara var būt neatkarīga”.

Savukārt Tiesu administrācijas Attīstības departamenta direktore Anna Skrjabina informēja par ESF projekta Justīcija attīstībai ieguvumiem, kas ir bijis pamats un ir turpinājums Tieslietu akadēmijas izveidei. “Mūsu mērķis ir izveidot šo kvalifikācijas pilnveides mācību centru kā ilgtspējīgas un stabilas sistēmas pamatu, nodrošinot iespēju ilgtermiņā plānot, izstrādāt un realizēt mācību programmas, attīstīt pētniecības virzienu un nodrošināt pamatu centra konkurētspējai starptautiskajā kontekstā,” teica Skrjabina.

Atklāšanas pasākuma otrajā daļā notika diskusija par sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. Tajā piedalījās Augstākās tiesas senatore Dzintra Balta, Latvijas Republikas prokuratūras Funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis Māris Vainovskis, Augstākās tiesas senatore Rudīte Vīduša, RSU Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis. Diskusiju vadīja žurnāla Jurista Vārds galvenā redaktore Dina Gailīte.

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas