Eiropas Savienībai (ES) būs jāpērk amerikāņu enerģiju 350 miljardu ASV dolāru vērtībā, lai izvairītos no Donalda Trampa (Donald Trump) plašajiem tarifiem, vēlu pirmdien, 7.aprīlī, paziņoja ASV prezidents, noraidot Briseles piedāvājumu par “nulles” tarifiem automašīnām un rūpniecības precēm, ziņo “Politico”.
Trampa komentāri Baltā nama preses konferencē bija atbilde uz Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) iepriekš pirmdien teikto, ka ES ir piedāvājusi atcelt bloka muitas tarifus ASV importētiem automobiļiem un rūpniecības precēm, ja Tramps darīs tā pat.
Uz žurnālista jautājumu, vai šis piedāvājums būtu pietiekami, lai viņš piekāptos, Tramps atbildēja: “Nē, nav.”
“Mums ar Eiropas Savienību ir 350 miljardu dolāru deficīts, un tas ātri izzudīs,” sacīja Tramps. “Viens no veidiem, kā tas var vienkārši un ātri pazust, ir tāds, ka viņiem no mums būs jāpērk mūsu enerģija… viņi var nopirkt, mēs varam nodzēst 350 miljardus dolāru vienas nedēļas laikā. Viņiem ir jāpērk un jāapņemas pirkt līdzīgu enerģijas daudzumu.”
Von der Leienas piedāvājums izskanēja pēc tam, kad Tramps pagājušajā nedēļā noteica ES 20% muitas tarifus un vismaz 10% citiem tirdzniecības partneriem. Reaģējot uz to, finanšu tirgi visā pasaulē zaudēja triljonus dolāru vērtības, un Eiropas akcijas pirmdien piedzīvoja lielāko vienas dienas kritumu kopš Covid-19 pandēmijas sākuma.
“Daudzi cilvēki saka: “Ak, tas, ka ir pārpalikums, neko nenozīmē.” Manuprāt, tas nozīmē daudz. Tas ir gandrīz kā peļņas vai zaudējumu pārskats,” sacīja Tramps.
Prezidents pirmdien Ovālajā kabinetā runāja līdzās Izraēlas premjerministram Benjamīnam Netanjahu, kurš bija ieradies Vašingtonā, lai risinātu sarunas ar Trampu un meklētu atvieglojumus ASV tarifiem.
Pēc tikšanās komentāros presei ASV prezidents atkārtoti kritizēja ES, taču norādīja, ka ir gatavs noslēgt vienošanos ar bloku, ja vien tas apņemsies samazināt tirdzniecības deficītu ar ASV, pērkot vairāk amerikāņu enerģijas.
Ideja par ASV enerģijas iepirkšanu, lai novērstu muitas tarifu piemērošanu, nav jauna. Teju uzreiz pēc Trampa pārvēlēšanas amatā fon der Leiena ierosināja sākt sarunas, lai iegādātos vairāk amerikāņu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG). Taču “Politico” tad ziņoja, ka ASV, reaģējot, nav piedāvājusi nekādu skaidrību par to, kā darījums varētu notikt.
Pirmdien uz jautājumu, vai viņa noteiktie globālie tarifi ir tikai spiediens vai arī tie paliks ilgtermiņā, Tramps atbildēja, ka tie varētu būt pastāvīgi, taču iespējamas arī sarunas, jo ASV vēlas vairāk nekā tikai tarifus.
“Ja mēs varam noslēgt patiešām taisnīgu darījumu, kas būtu izdevīgs ASV, nevis citiem, tad Amerika būs pirmajā vietā. Šobrīd Amerika ir pirmajā vietā,” viņš piebilda.
Vēlāk preses konferencē kāds žurnālists Trampam jautāja, vai viņa sarakstā ir valstis, kuras, viņaprāt, ir progresējušas, lai panāktu tarifu samazināšanu, un Tramps atbildēja, ka ES. Viņš sacīja, ka “lai arī cik slikti viņi ir izturējušies pret mums, viņi būtībā ir samazinājuši savus automobiļu tarifus. Man šķiet, ka viņi tos samazināja līdz 2,5, un es dzirdēju, ka varbūt līdz nullei.”
Taču Tramps arī mudināja ES mīkstināt savus drošības standartus, nosaucot tos par “nemonetāriem tarifiem”, kas apgrūtina ASV preču ievešanu.
Viņš sacīja, ka šādi noteikumi ir izstrādāti, lai bloķētu amerikāņu produktu importu, un solīja pret tiem vērsties.
Norādot, kas ir Trampa rīcības pamatā, prezidents atgādināja par laiku, kad ASV tarifi bija ļoti augsti.
“Ziniet, mūsu valsts bija spēcīgākā no 1870. līdz 1913.gadam,” sacīja Tramps. “Ziniet, kāpēc? Visa pamatā bija tarifi. Mums nebija ienākuma nodokļa. Tad 1913.gadā kāds ģēnijs nāca klajā ar ideju – iekasēsim nodokli no mūsu valsts iedzīvotājiem, nevis no ārvalstīm, kas apkrāpj mūsu valsti.”
Lasiet arī: Tramps salīdzina globālos tarifus un tirgus reakciju ar zāļu lietošanu
Lasiet arī: Vērienīgie Trampa tarifi skāruši arī neapdzīvotas un attālas salas
