ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) ceturtdien, 13.februārī, Baltajā namā žurnālistiem sacīja, ka Ukrainai būs vieta pie sarunu galda jebkādās miera sarunās ar Krieviju par kara izbeigšanu un ka piektdien Minhenē tiksies ASV un Krievijas amatpersonas, turklāt uzaicināta ir arī Ukraina, lai gan Kijiva norādīja, ka piektdien drošības konferencē ar Maskavu runāt būtu pāragri, ziņo “Reuters”.
Trešdien Tramps pirmo reizi publiski atzina, ka ir sazvanījies ar Putinu, un pēc tam sekoja zvans ar Zelenski. Tramps sacīja, ka, viņaprāt, abi līderi vēlas mieru.
“Viņi [Ukraina] ir daļa no tām [miera sarunām]. Būs Ukraina, un būs Krievija, un būs iesaistīti arī citi cilvēki, daudzi cilvēki,” sacīja Tramps.
Jautāts, vai viņš uzticas Putinam, viņš atbildēja: “Es ticu, ka viņš vēlētos, lai kaut kas notiktu. Šajā jautājumā es viņam uzticos.”
Tramps paziņoja, ka piektdien Minhenē tiksies ASV un Krievijas amatpersonas un ka uzaicināta ir arī Ukraina.
“Nezinu, kas tieši no katras valsts tur būs, bet augsta līmeņa cilvēki no Krievijas, no Ukrainas un no ASV būs,” piebilda Tramps.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks tomēr sacīja, ka Kijiva piektdien ikgadējā Minhenes drošības konferencē neplāno piedalīties sarunās ar Krievijas pusi un uzskata, ka ASV, Eiropai un Ukrainai, pirms sarunām ar Maskavu, ir nepieciešama kopīga nostāja. Krievija, kas oficiāli nepiedalās ikgadējā forumā Vācijā, nesniedza komentārus.
Tramps žurnālistiem arī norādīja, ka nākamnedēļ Saūda Arābijā notiks visu triju valstu augstāko amatpersonu, lai gan ne līderu, tikšanās, kuras mērķis būs izbeigt karu.
Ceturtdien ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) sarunā ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu apsprieda “drosmīgas diplomātijas nepieciešamību”, lai izbeigtu karu, paziņoja Valsts departaments.
Krievijas finanšu tirgi strauji auga, un Ukrainas parāda vērtspapīru cena pieauga, pastāvot iespējai, ka notiks pirmās sarunas vairāku gadu laikā, lai izbeigtu Eiropā kopš Otrā pasaules kara nāvējošāko karu.
Trampa vienpusējās pārrunas ar Putinu trešdien, ko pavadīja acīmredzamas piekāpšanās Ukrainas galvenajām prasībām, izraisīja satraukumu gan Kijivā, gan Eiropā un NATO sabiedrotajos, kuri pauda bažas, ka Baltais nams varētu noslēgt vienošanos bez viņiem.
“Mēs kā suverēna valsts vienkārši nevarēsim pieņemt nekādas vienošanās bez mums,” sacīja Zelenskis.
Ukraina “protams” kaut kādā veidā piedalīsies miera sarunās, bet būs arī divpusējas sarunas starp ASV un Krieviju, sacīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Apvienotie Arābu Emirāti ir paziņojuši ASV, ka vēlas rīkot sarunas, kuru mērķis ir izbeigt karu Ukrainā.
Eiropas amatpersonas publiski pauda ārkārtīgi stingru nostāju attiecībā uz Trampa miera pārrunām ar Putinu, sakot, ka jebkādu vienošanos nebūs iespējams īstenot, ja sarunās par to netiks iesaistīti arī viņi un ukraiņi.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien intervijā “Financial Times” sacīja, ka tikai Ukrainas prezidents Zelenskis var savas valsts vārdā vest sarunas ar Krieviju, lai izbeigtu karu, un brīdināja, ka “miers, kas ir kapitulācija”, būtu “slikta ziņa visiem”, tostarp ASV.
“Vienīgais jautājums šajā posmā ir, vai prezidents Putins patiesi, ilgtspējīgi un ticami vēlas piekrist pamieram uz šāda pamata. Pēc tam sarunas ar Krieviju ir ukraiņu ziņā,” sacīja Makrons.
“Jebkurš ātrs risinājums ir netīrs darījums,” sacīja Eiropas ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa (Kaja Kallas). Viņa nosodīja arī iepriekš piedāvātās acīmredzamās piekāpšanās.
Kāds Eiropas diplomātiskais avots sacīja, ka ministri Minhenes konferencē, kas sāksies piektdien, ir vienojušies iesaistīties “atklātā un prasīgā dialogā” ar ASV amatpersonām.
Trešdien Trampa administrācija pirmo reizi atklāti paziņoja, ka Ukrainas teritoriālās un NATO cerības ir nereālistiskas, kā arī ka ASV karaspēks, lai garantētu drošību, netiks izvietots Ukrainā.
Taču ceturtdien Džons Koils (John Coale), prezidenta Donalda Trampa sūtņa vietnieks Ukrainā, paziņoja, ka ASV nav izslēgusi iespējamu Ukrainas dalību NATO vai sarunu ceļā panākt atgriešanos pie robežām pirms 2014.gada, tādējādi nonākot pretrunā iepriekšējiem komentāriem.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets (Pete Hegseth) ceturtdien sacīja, ka
pasaulei ir paveicies ar Trampu, kurš ir “labākais sarunu vedējs uz planētas, kas savedis kopā abas puses, lai sarunu ceļā panāktu mieru”.
Kremļa preses pārstāvis Peskovs sacīja, ka Maskava ir “pārsteigta” par Trampa gatavību meklēt risinājumu.
Daži ukraiņi Trampa rīcību uztvēruši kā nodevību, bet citi pēc trīs gadus ilgušā kara esot gatavi kompromisam par mieru.
Tramps vismaz atklāti norādīja, ka ASV atbalsts ir ierobežots, sacīja Kijivas Ekonomikas augstskolas prezidents Timofijs Miļovanovs.
“Atšķirība starp Baidenu un Trampu ir tāda, ka Tramps skaļi saka to, ko Baidens domāja un darīja attiecībā uz Ukrainu,” viņš sociālajos tīklos izteicās par Baidenu, kurš solīja pilnīgu atbalstu, bet kavēja palīdzību, ļaujot Krievijai pārgrupēties.
Lasiet arī: Tramps pēc telefonsarunas ar Putinu apgalvo, ka sarunas par kara Ukrainā izbeigšanu sākas tagad
