Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdoğan) līdz šim ir varējis rēķināties ar spēcīgu vēlētāju atbalstu no valsts dienvidaustrumu reģioniem, tomēr zemestrīces un valdības nepietiekamā gatavība šīs izredzes sašķobījusi, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Jau tagad redzams, ka Erdogana Taisnīguma un attīstības partija (AKP) saprot – ar pagātnes vēlētāju balsīm vairs nevar rēķināties. Amatpersonas arvien vairāk runā par valsts atjaunošanas darbu paātrināšanu vēl pirms vēlēšanām, kas pašreizējam prezidentam var izrādīties grūtākās vairāk nekā 20 gadu laikā, kopš viņš ir pie varas.
Kādā Kahramanmaras provinces ciematā sastaptais kravas auto šoferis Reuters sacīja:
«Viss ciemats balsoja par AKP, lai gan neviens nezina, kādēļ. Zemestrīce noteikti ir mainījusi mūsu viedokli, jo palīdzība ieradās ļoti vēlu.»
Ņemot vērā aptauju trūkumu reģionā, ir grūti precīzi prognozēt, cik tieši liels izaicinājums Erdoganam būs vēlēšanas. Turklāt opozīcija ir bijusi ļoti neizlēmīga, pirms izvirzīt savu kandidātu prezidenta krēslam, kas savukārt sarūgtināja vēlētājus. Tomēr eksperti norāda, ka tie, kuru iespaidojušas zemestrīces, var ātri mainīt domas.
Reuters vissmagāk skartajās Turcijas provincēs veica intervijas ar gandrīz 30 vietējiem iedzīvotājiem, un ir manāms, ka politiskās izvēles mainās pat tiem, kas līdz šim bija nelokāmi Erdogana atbalstītāji. Kāds students Kahramanmaras lauku apvidū sacīja: «Esmu pilnīgi mainījis domas. Mēs šeit atbalstījām AKP, bet zemestrīce ir mainījusi pilnīgi visu. Tie ļaudis nesaprot, ko dara.»
Nāvējošākā dabas katastrofa Turcijas mūsdienu vēsturē februāra sākumā iznīcināja pilsētas un nogalināja desmitiem tūkstošus iedzīvotāju, turklāt vissmagāk skartie reģioni vienlaikus bija mājas arī Erdogana un AKP uzticīgākajiem atbalstītājiem. Lai gan
Reuters runāja ar pavisam niecīgu daļu no 14 miljoniem iedzīvotāju, kas dienvidaustrumu Turcijā cietuši zemestrīcēs, sarunas izgaismo to, kā šie iedzīvotāji var ietekmēt vēlēšanas.
Daudzi ir aizvainoti par gadiem ilgušo AKP veicināto vieglprātīgo būvniecības politiku, kas ļāva būvēt daudzstāvu ēkas, no kurām tūkstošiem sagruva zemestrīcēs. Citus aizskāruši politisko līderu, tostarp Erdogana, paziņojumi pēc zemestrīces, un daži arī ironiski raugās uz valdības plānu visu atjaunot gada laikā.
AKP bez nopietniem izaicinājumiem vēlēšanās Turcijā pie varas ir jau kopš 2002.gada. Ar partiju saistītas personas Reuters sacīja, ka apzinās vēlētāju noskaņojumu, tomēr cer, ka ātri paveikti atjaunošanas darbi un opozīcijas neizlēmība tomēr atnesīs uzvaru arī šajās vēlēšanās. Mērķis esot pievērst iedzīvotāju uzmanību veiksmīgai atjaunošanai un būvniecībai, ar uzsvaru uz to, ka tikai Erdogana vadībā to iespējams paveikt tik ātri.
Aptauju organizētāji izvairījušies aptaujāt katastrofas skartajā zonā dzīvojošos, savukārt valsts kopējās aptaujas liecina, ka AKP saglabā līderpozīcijas.
Centriski noskaņotā opozīcija pirmdien, 6.martā, kā savu kandidātu izvirzīja Republikas Tautas partijas līderi Kemalu Kiličdaroglu (Kemal Kilicdaroglu). Daudzi Reuters norādīja, ka opozīcijas partijas pārāk vēlu izvirzījušas kandidātu, un viņi esot ar mieru atbalstīt tikai tos kandidātus, kam ir nacionālistiska nostāja, piemēram, Ankaras mēru Masuru Javašu (Mansur Yavas). Viņš tiek uzskatīts par vienu no potenciālajiem viceprezidentiem, ja uzvarēs Kiličdaroglu.
Amatpersonas īsu mirkli apdomāja iespēju atlikt vēlēšanas, bet tad nodomus mainīja un atgriezās pie sākotnēji plānotā datuma – 14.maijā. Daudziem to ir grūti saprast. Apdrošināšanas aģentūras darbinieks no Besni sacīja: «Nav prātīgi rīkot vēlēšanas maijā. Cilvēkiem sāp, mums joprojām sāp.» Viņš pastāstīja, ka pēc zemestrīces vēl divas dienas zem drupām bija dzirdami viņa radinieku palīgā saucieni, pirms tie apklusa.
Lasiet arī: Zemestrīces nodarītie postījumi Turcijai varētu izmaksāt 34 miljardus dolāru
