Twitterī: “Pedagogi pārāk daudz čīkst”

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) neapmierinātība un vilšanās ir tik liela, ka ir pieņemts lēmums ne tikai streikot, bet arī pieprasīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisiju. Tikmēr sociālo tīklu lietotāju skatījumā “pedagogi pārāk daudz čīkst” un “viņu darba sniegums nav tik spožs, lai viņi būtu pelnījuši milzīgu algu”.

Neskatoties uz LIZDA pretenzijām un draudiem, valdība plāno piektdien, 21. aprīlī, skatīt Ministru kabineta (MK) noteikumus par to, kā tiks celts pedagogu atalgojums.

Iepriekš jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) MK iesniegtie grozījumi paredz, ka no šī gada 1. septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas skolotājus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Līdztekus MK rīkojums par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laika posmam no šī gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim indikatīvi paredz zemākās pedagogu darba algas kāpumu par 13,3%, salīdzinot ar 2022. gada 1. septembri.

Tāpat plānots, ka no šī gada 1. septembra vispārējās izglītības pedagogiem mēneša darba algas likme būs 1 224 eiro.

Savukārt LIZDA paudusi “visdziļāko nožēlu par bezatbildīgo un aroganto politiku, ko pašreiz realizē valdošā koalīcija, un uzskata, ka neieklausīšanās sabiedrības, uzskatos ir politiķu necienīga un neauglīga stratēģija”. Tāpat arodbiedrība uzsvērusi, ka plānotie grozījumi “nepilda pirmsstreika vienošanos par pedagogu atalgojumu” līdz ar to streiks paliek spēkā. LIZDA arī norādījusi, ka, ja valdība nepildīs pedagogu “ultimātus”, tiks prasīta premjera demisija.

Tikmēr sociālo tīklu lietotāju domas par nepieciešamību celt pedagogu atalgojumu ir ļoti duālas. Pētnieciskās žurnālistikas centra RE: Baltica žurnāliste Evita Puriņa norāda, ka “LIZDA pārmetumi par skolu tīklu optimizāciju ir divkosīgi”, jo visus šos gadus tieši pedagogi ir bijis galvenais šķērslis tā īstenošanai.

Savukārt bijušais VARAM ministrs Juris Pūce skaidro, ka “pedagogu paustais par to, ka starp OECD Latvija tērē vismazāk algām, neatbilst patiesībai”.

Twitter lietotājs Kaspars Āboltiņš ironizē, ka “LIZDA neesot svarīgi par ko, galvenais nepiekrist un pretoties jebkādām izmaiņām un priekšlikumiem”. Ar Āboltiņu vienisprātis ir arī cita sociālā tīkla lietotāja Maija _Mori, piebilstot, ka “Vanaga [LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga] konstanti čīkstot”. Viņasprāt, pedagogiem ir nepieciešams celt algas, taču no izglītības darbiniekiem nav dzirdēts neviens jēdzīgs priekšlikums par to, kas būtu jāuzlabo.

Arī žurnālists Aidis Tomsons LIZDA problēmu risināšanas pieeju dēvē par “neveiksmīgu”.

Līdzīgās pārdomās dalījusies arī cita žurnāliste Sanita Jemberga, uzsverot, ka “streika iemesli ir skaidri, taču arodbiedrības pieeja komunikācijai gan ne”.

Savukārt bijusī izglītības un zinātnes ministre, Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte Mārīte Seile spriež, ka šāda pieeja esot “LIZDA tipiska stratēģija”.

Komunikācijas speciālisti Ilzi Salnu pārsteidz “pedagogu nekaunība” – komentējot skolotāju pausto par skolu tīklu optimizāciju, Salna skaidro, ka “pedagogu pieeja šajā jautājumā ir tāda, ka vienīgās nepieciešamās izmaiņas ir “pedagogu atalgojumu apmērs”.

Tikmēr Twitter lietotājs ar segvārdu, Lielceļa rikšotājs, aizstāv pedagogus, ironizējot, ka “labāk vēl 60 miljonus eiro izmest par vakcīnām, jo pedagogi varot pagaidīt vēl desmit gadus”. Cits lietotājs – Twitermaniaks v.2 pauž savu sašutumu, par to “ka pirmsskolas pedagogi netiek uzskatīti par pedagogiem”.

 

Harija Leitholda skatījumā vienīgais uz ko “ Vanaga ar savu LIZDU ir spējīga, ir lamāt valdību”.

Cits sociālo tīklu lietotājs uzdod jautājumu valdībai, cik jau ir ietaupīti līdzekļi no budžeta uz aizvērto skolu rēķina.

Skolotāja Neila Krave aicina izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) “uzmanīgi izlasīt LIZDA rīkotā streika mērķus un ņem tos vērā”.

Jāpiebilst, ka, vairākus gadus sabiedrībā notiek diskusijas par to, vai tiešām pedagogu sniegums ir tik labs, cik viņiem pašiem liekas. Arī vairāki sociālo tīklu lietotāji uzdeva šo jautājumu pedagogiem un dalījās savās pārdomās par pedagogu darba sniegumiem. Tāpat daļa pārmet LIZDA, ka “tā nerisina nopietnākas problēmas, piemēram, krievu skolu pedagogu acīmredzamo latviešu valodas zināšanu trūkumu, pedagogu nespēju sniegt vienlīdz kvalitatīvu izglītības pakalpojumu, u.c.”

Tikmēr Twitter lietotājs Imants ironizē, ka “LIZDA ir pati uzkāpusi uz Apvienotā Saraksta mieta”, kuras intereses arodbiedrība lobēja pirms vēlēšanām.

Kāda cita sociālo tīklu lietotāja norāda, ka “LIZDA ir Aivara [Aivars Lembergs] marionete valdības destabilizācijā”.

Iepriekš jau vēstīts, ka visas Latvijas pedagogu streiks sāksies 24. aprīlī un ilgs trīs dienas. Vanaga pauda, ka IZM ir solījusi, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku valdība apstiprinās līdz 14. martam, taču tas netika izdarīts un, ar to bijis pamats uzskatīt, ka nav apstiprināts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks nevienai pedagogu grupai, kā arī pedagogu darba slodzes balansēšanas plāns visiem pedagogiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LIZDA ceturtdien, 20. aprīlī, ārkārtas sēdē pieņēmusi lēmumu par Krišjāņa Kariņa demisiju. Arodbiedrības ieskatā, galvenais iemesls, demisijas pieprasīšanai ir streika vienošanās izpildes novilcināšana, kā arī labas pārvaldības principu ilgstoša ignorēšana.

Lasiet arī: LIZDA prasīs Kariņa demisiju

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas