Spānijas ziemeļrietumu reģionā Galīcijā šī vasara iezīmējusies ar īpaši smagiem mežu ugunsgrēkiem, un vietējie iedzīvotāji aicinājuši atjaunot savulaik bieži izmantotu metodi – pameža dedzināšanu ziemā, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Karstāki un sausāki laika apstākļi vasarās nozīmē plašākus un postošākus meža ugunsgrēkus, un kā vietējie, tā eksperti aicinājuši veikt kontrolētu dedzināšanu un citas meža kopšanas metodes, kas varētu tikt izmantotas, lai novērstu tik apjomīgus ugunsgrēkus.
Galīcijas dienvidu daļā 2025.gada vasara nesa smagākos meža ugunsgrēkus pēdējo 30 gadu laikā. Augusta karstuma viļņa laikā tajos gāja bojā četri cilvēki, tika apdraudētas pilsētas, un izdegusi 3300 kvadrātkilometrus liela platība. 72 gadus vecais pensionētais viesmīlis un beķeris Havjers Fernando Perezs (Javier Fernandez Perez) norādīja, ka uguns ir spēcīgāka, ja sāk degt vietā, kur veģetācija nav tikusi ierobežota, un sacīja, ka, ja nekas netiks darīts, pēc apmēram sešiem gadiem atkal būs jācīnās ar uguni.
Vien pirms dažām nedēļām liesmas nopostīja 190 kvadrātkilometrus ap ciematu, kur Perezs dzīvo. Vīrietis stāstīja, ka nav nekādu veidu, kā to kontrolēt.
Meža nozares eksperti un politiskie līderi norādījuši, ka
pēdējās divās desmitgadēs vērojamais investīciju trūkums mežu apsaimniekošanā
un ugunsbīstamības novēršanā padarījis situāciju tik smagu. Leidas Universitātes meža inženierijas profesors Viktors Resko (Victor Resco) sacīja, ka, laikā, kad ugunsgrēki notiek arvien tuvāk apdzīvotām vietām, visā Eiropā nepieciešama jauna pieeja.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess (Pedro Sanchez) augustā atzina, ka ugusndrošibas jautājumi tikuši pamesti novārtā un mežu apsaimniekošana ir nepietiekama. Viņš apņēmies darīt visu iespējamo, lai panāktu, ka tik plaši meža ugunsgrēki neatkārtojas.
Vairāk mežu nekā Spānijā Eiropā ir vien Zviedrijā un Somijā, un tie klāj vairāk nekā 180 000 kvadrātkilometru (salīdzinājumam – Latvijas teritorija ir 64 589 kvadrātkilometri). Lauku aovidi kļūst tukšāki, kas nozīmē, ka reģionālajām iestādēm ir jāuzņemas apsaimniekošana, ko iepriekš veica vietējās kopienas.
Divas trešdaļas mežu Spānijā pieder privātīpašniekiem,
kuriem lielākoties trūkst zināšanu par meža apsaimniekošanu. Spānijas Vides ministrijas dati liecina, ka mazāk kā ceturtajai daļai no mežiem ir izstrādāts ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāns, un ministrija norādīja, ka dažkārt pat divas īpašnieku paaudzes nav spērušas kāju sev piederošajā mežā.
Spānijas Meā inženieru asociācija aplēsusi, ka par katru eiro, kas ieguldīts ugunsgrēku novēršanā, tiek ietaupīti 100 eiro ar dzēšanu saistītajās izmaksās. “Greenpeace” un citas organizācijas vēlas, lai valdība meža ugunsgrēku novēršanas plānā ieguldītu vismaz miljardu eiro. Ieguldījumi meža apsaimniekošanā strauji apsīka ap 2008.gadu, kad visā pasaulē valdīja finanšu krīze, un nozares finansējums atkal pieauga ap 2018.gadu. Pēc pandēmijas Spānija, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, meža ugunsgrēku novēršanai atvēlēja mazāku daļu no ES atveseļošanas fondu līdzekļiem.
Finansējums joprojām ir problēma. Sančesa mazākuma valdība jau izjūt spiedienu no NATO partneriem un ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) par kavēšanos aizsardzības budžeta palielināšanā. Sančess norādījis, ka arī izmaksas, kas rodas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, pieder pie aizsardzības izdevumiem.
Lasiet arī: ASV apsūdz Kanādu par “dūmiem, kas aizsedz sauli”; Kanāda norāda, ka atbildīgas arī ASV