Ukraina nosodījusi Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) centienus atgriezt krievu sportistus pasaules sporta apritē, kamēr Maskava turpina karu Ukrainā, raksta “Politico.”
SOK pagājušajā nedēļā paziņoja, ka provizoriski atcēlusi Krievijas Olimpiskajai komitejai piemēroto aizliegumu, tā atceļot ierobežojumus, kas bija spēkā kopš krievu pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022.gada februārī. Līdz ar to tiek pavērtas durvis, lai krievi varētu atgriezties Olimpiskajās spēlēs.
Ukrainas sporta ministrs Matvijs Bidnijs sacīja, ka tādējādi SOk kalpo kā vārsts spiediena mazināšanai pret Krieviju. Bijušais kultūrists Bidnijs sacīja, ka viņam nav atbildes uz jautājumu, kādēļ aizliegums jāatceļ tieši tagad: “Starptautiskās sabiedrības kopējā spiediena graušana nav šai organizācijai cienījama loma.”
SOK informēja, ka aizlieguma atcelšana nenozīmē izmaiņas attieksmē pret karu, kuru tā joprojām nosodot. Aizliegums esot atcelts, jo Krievijas Olimpiskā komiteja izslēgusi no dalības tās sporta organizācijas, kas darbojas Maskavas okupētajās Ukrainas teritorijās, un tieši tas esot bijis pamatā komitejas sankcionēšanai. Tikmēr Bidnijs sacīja, ka SOK iekritusi uz primitīvu juridisku triku, un Krievija esot vienkārši restrukturizējusi komiteju, lai apietu SOK sankcijas.
Ukraina uzskata, ka SOK to ļoti labi saprot, un līdz ar to
pieņemts apzināts lēmums, kas ignorē realitāti un pilnīgi sagrauj organizācijas uzticamību.
Maskava regulāri izmantojusi sportu, lai saglabātu pārstāvniecību rietumu institūcijās par spīti plašai diplomātiskai izolācijai. Krievija izmanto ietekmi šaha pasaulē un paukošanās organizācijās, un cenšas panākt, ka krievu sportisti pakāpeniski atgriežas starptautiskajās sacensībās.
Eiropas valstu sporta ministri SOK lēmumu uzņēmuši ar dusmām, un deviņu valstu – Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Nīderlandes, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Dānijas – ministri aicinājuši Eiropas Savienību atteikties no Olimpisko spēļu finansēšanas. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals (Kristen Michal) “Politico” sacīja, ka sportu un politiku nevar nošķirt, jo Krievija turpina izmantot sportu kā propagandas rīku. Viņš norādīja, ka nevajadzētu izlikties, ka sports eksistē vakuumā, un tam nav nekāda sakara ar brutālo karu. Atļaušana Krievijai atgriezties uzz starptautiskās sporta skatuves nodotu nepareizu vēstījumu, kas būtu Ukrainas iedzīvotāju ciešanu noniecināšana un radītu risku normalizēt Krievijas agresiju.
SOK vēl nav izlēmusi, vai nākotnes olimpiskajos pasākumos būs atļauts izmantot Krievijas karogu un himnu. Bidnijs sacīja, ka SOK lēmums jau iedrošinājis citas sporta organizācijas, tostarp Starptautisko Handbola federāciju, mīkstināt pret krieviem vērstās sankcijas. Viņš piebilda, ka jau redzamas lēmuma sekas, un diplomātiskais darbs kļuvis sarežģītāks.
Lasiet arī: ES kritizē FIFA aicinājumu atcelt aizliegumu Krievijas sportistiem startēt sacensībās