Bahmutā un ap to turpina notikt kaujas, un ukraiņi izsmējuši krievu paziņojumus, ka pilsēta ir ieņemta, norādot, ka karogu okupanti pacēluši virs labierīcībām, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Krievija, kas pērn 24.februārī sāka karu Ukrainā, to pamatojot ar NATO it kā agresīvo izplešanos, otrdien, 4.aprīlī pieredzēs Somijas oficālu uzņemšanu aliansē. Krievijai ar Somiju ir 1300 kilometrus gara kopīga robeža.
Cīņas par Bahmutu tiek uzskatītas par asiņainākajām Ukrainas kara kaujām, ņemot vērā bojāgājušo skaitu un plašai apkārtnei nodarītos postījumus. Krievu algotņu grupējuma Vāgnera grupa īpašnieks Jevgēņijs Prigožins svētdien, 2.aprīlī, ziņoja, ka viņa kaujinieki esot pacēluši Krievijas karogu uz administratīvās ēkas Bahmutas centrā par spīti tam, ka Ukrainas armija joprojām notur pozīcijas pilsētas rietumos.
Ukraina gan nicinoši noraidīja Prigožina paziņojumu, un informēja, ka pilsētas centrā noris aktīva karadarbība, un tas pats attiecināms uz citām apkārtnes pilsētām. Ukrainas armijas austrumu militārā grupējuma pārstāvis Serhijs Čerevatijs Reuters sacīja: «Bahmuta ir ukraiņu, un krievi nav neko ieņēmuši un ir ļoti tālu no tā. Viņi pacēluši karogu uz kādām labierīcībām.
Viņi piekabinājuši to velns viņu zina kur, pakarinājuši savu lupatu un paziņojuši, ka ieņēmuši pilsētu.
Ļoti labi, lai viņi domā, ka ir to ieņēmuši.»
Ukrainas armijas vadība 3.aprīļa paziņojumā informējusi par 45 atraidītiem ienaidnieka uzbrukumiem iepriekšējo 24 stundu laikā, un Bahmuta, kā arī Avdijivka un Marijinka ir karadarbības epicentrs. Krievija naktī no 3. uz 4.aprīli veikusi uzbrukumus ar 17 Irānā ražotiem lidrobotiem, un ukraiņiem izdevies pārtvert 14 no tiem. Odesas militārās administrācijas vadītājs Jurijs Kruks norādīja, ka apgabalā notikuši vairāki lidrobotu uzbrukumi un nodarīti postījumi. Savukārt Krievijas Brjanskas apgabala gubernators Aleksandrs Bogomazs saziņas lietotnē Telegram rakstījis, ka ukraiņi veikuši lidorobota uzbrukumu Sevskā, kas atrodas blakus Ukrainas robežai. Esot trāpīts Iekšlietu ministrijas ēkai, bet ievainoto nav.
Tikmēr Krievijas un rietumvalstu starpā spriedze aug arvien lielāka. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apvainojis rietumus mēģinājumos radīt plaisu Krievijas un Ķīnas attiecībās, un centienus izjaukt plānoto samitu ar Āfrikas valstīm. Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienības naidīgā attieksme pret Maskavu nozīmē, ka tā zaudējusi Krieviju. Lavrovs interneta medijam Argumenty i Fakty skaidroja: «Ja tas būs nepieciešams, mēs rīkosimies skarbi, atbildot uz šiem naidīgajiem soļiem. Mēs balstīsimies uz Krievijas valstiskajām interesēm un diplomātiskajā praksē pieņemtajiem savstarpīguma principiem.»
Krievija paziņojusi, ka stiprinās savu militāro klātbūtni rietumu un ziemeļrietumu reģionos,
tādējādi atbildot uz Somijas iestāšanos NATO. Tieši Krievijas iebrukums Ukrainā lika somiem pieņemt lēmumu par iestāšanos NATO – tagad valsti sargās alianses kolektīvās aizsardzības pakts, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visai aliansei. Somija oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti 4.aprīlī, kad Briselē svinīgā ceremonijā pacels tās karogu.
Lasiet arī: Ziņas par Bahmutu pretrunīgas; pieaug arī diplomātiskā spriedze
