Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informējis, ka cīņas ap Bahmutu joprojām ir īpaši sīvas, un nedeva norādes, ka pilsēta varētu būt kritusi krievu rokās, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Tikmēr algotņu grupējuma Vāgnera grupa īpašnieks Jevgēņijs Prigožins paziņojis, ka viņa kaujinieki pēc vairākus mēnešus ilgas cīņas esot ielenkuši un ieņēmuši izpostīto pilsētu un pacēluši Krievijas karogu virs Bahmutas administratīvās pārvaldes ēkas. Prigožins savā Telegram kanālā esot informējis: «No juridiskā viedokļa, Bahmuta ir ieņemta. Ienaidnieks koncentrējas tās rietumu daļās.»
Tomēr Ukrainas armija nav sniegusi informāciju par Bahmutas zaudējumu, savukārt Prigožins jau iepriekš veicis nepārdomātus un pāragrus paziņojumus.
Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara norādīja, ka situācija ap Bahmutu ir saspringta.
Ukrainas spēki joprojām aizstāv pozīcijas, un krievi nepievēršot praktiski nekādu uzmanību saviem zaudējumiem.
Ukrainas armijas vadošās amatpersonas informēja, ka pretuzbrukums, kurā liela nozīmē būs rietumvalstu piegādātajai militārajai tehnikai, vairs nav tālu, tomēr uzsvēra, ka Bahmutas noturēšanai ir liela nozīme. Ukrainas militārais eksperts un Ukrainas bruņoto spēku rezerves pulkvedis Olehs Ždanovs sacīja, ka kaujas šobrīd norisinās pilsētas centrā. Ukraiņiem izdevies atsist 25 krievu uzbrukumus, bet okupantiem izdevies ieņemt AZOM metālapstrādes rūpnīcu. Armijai tuvu stāvošais Ždanovs teica: «Ienaidnieks uzbrūk pilsētai no ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem, un cenšas sagrābt to savā kontrolē.»
Tikmēr Krievijā gājis bojā militārais blogeris Vladlens Tatarskis.
Viņš 2.aprīlī nogalināts bumbas sprādzienā kādā restorānā Sanktpēterburgā, un tas uzskatāms par otro Krievijas teritorijā veikto uzbrukumu personām, kas cieši saistītas ar karu Ukrainā. Krievija sākusi slepkavības izmeklēšanu un informējusi, ka sprādzienā cietušas vēl 25 personas. Nav zināms, kas veicis uzbrukumu. Prigožins sacījis, ka viņš «nevainotu Kijivas režīmu», savukārt kāds augsta līmeņa krievu virsnieks norādījis uz Ukrainu, tiesa, bez pierādījumiem. Ukrainas prezidenta padomnieks savukārt piezīmēja, ka Krievijā sāk izpausties vietējais terorisms.
Krievija jau ilgstoši cenšas iebiedēt rietumus, žvadzinot kodolieročus. Tagad agresorvalsts nolēmusi izvietot taktiskos kodolieročus Baltkrievijā. Krievijas vēstnieks Minskā Boriss Grizlovs 2.aprīlī paziņoja, ka Krievija izvietos ieročus Baltkrievijas rietumu robežas tuvumā. Grizlovs sacīja, ka ieroči nonāks uz sabiedrotās – Baltkrievijas – rietumu robežas, lai stiprinātu drošību. Viņš piebilda: «Tas tiks darīts par spīti troksnim Eiropā un ASV.»
Šobrīd vēl kāds jautājums, kas palielina jau tā pamatīgo spriedzi starp Maskavu un Vašingtonu, ir amerikāņu žurnālista arests un apsūdzēšana spiegošanā.
Krievija žurnālistu līdz maija beigām, kad plānota tiesa, nolēmusi paturēt apcietinājumā.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken) 2.aprīlī sazvanoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, aicināja atbrīvot žurnālistu. Lavrovs uz to atbildējis, norādot, ka lietu nevajadzētu politizēt. Viņš sacīja, ka amerikāņu žurnālista likteni izlems tiesa, un piebilda, ka amerikānis esot pieķerts nozieguma vietā. Tāpat kā pagājušajā nedēļā, Krievija izvirzītajām apsūdzībām nav devusi pierādījumus.
Lasiet arī: Krievija apsūdz ASV žurnālistu spiegošanā; NATO gatavojas paplašināties
