Kamēr NATO dodas paplašināšanās virzienā un karš Ukrainā notiek jau 400 dienas, Krievija apsūdzējusi amerikāņu žurnālistu spiegošanā, tādējādi palielinot spriedzi Maskavas attiecībās ar rietumiem, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdienas, 30.marta, vakarā runāja par ilgo ceļu, ko viņa valsts gājusi kopš Krievijas iebrukuma 2002.gada 24.februārī. Zelenskis sacīja: «Ukraina frontē uzvarēs… Mēs neatstāsim ne smakas no Krievijas uz mūsu zemes, un visi ienaidnieki tiks sodīti. Mēs gatavojam jaunumus.» Prezidents sīkāk nekomentēja gaidāmo, bet zināms, ka Ukraina aktīvi gatavojas pretuzbrukumam.
Wall Street Journal noliedzis apsūdzības spiegošanā pret tā žurnālistu Evanu Gerškoviču (Evan Gershkovich) un pieprasījis viņa tūlītēju atbrīvošanu. Kremlis paziņojis, ka žurnālists pieķerts nozieguma vietā, bet nepiedāvāja nekādus pierādījumus. Baltais nams nosodījis Krievijas rīcību un aicinājis ASV pilsoņus, kas dzīvo vai atrodas ceļojumā Krievijā nekavējoties to pamest.
Baltā nama preses pārstāve Karīna Žanpjēra (Karine Jean-Pierre) preses konferencē sacīja: «Apsūdzības spiegošanā ir smieklīgas.
Krievijas valdības veiktā ASV pilsoņu vajāšana ir nepieņemama.»
Krievijas drošības dienests informējis, ka 31 gadu vecais Gerškovičs arestēts Urālu rūpniecības pilsētā Jekaterinburgā uz aizdomu pamata par spiegošanu ASV valdības labā. Gerškovičs Krievijā strādāja sešus gadus. Viņš nogādāts Maskavā, kur līdz 29.maijam atradīsies pirmstiesas apcietinājumā. Saskaņā ar Krievijas likumiem, spiegošanu var sodīt ar līdz 20 gadiem cietumā. Rietumvalstu eksperti uzskata, ka Maskava varētu mēģināt iemainīt žurnālistu pret kādu ASV ieslodzītu Krievijas pilsoni vai kā sviru diplomātisko jautājumu kārtošanai.
Tikmēr NATO ir soli tuvāk alianses paplašināšanai. Turcijas parlaments 30.martā oficiāli apstiprināja Somijas dalību NATO. Katra alianses valsts atsevišķi, jo īpaši ASV, Lielbritānija un Eiropas valstis, ir sniegusi ievērojamu militāro un finansiālo atbalstu Ukrainai.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) sacīja: «Drīz gan Somija, gan Zviedrija būs dalībvalstis, un tas nozīmē, ka Putins saņems pretējo tam, ko gaidīja.
Viņš gribēja mazāk NATO. Viņš saņem vairāk NATO.»
Krievija regulāri apsūdz rietumus un NATO par tiešu iesaisti karā Ukrainā. Maskava uzskata, ka NATO militārais atbalsts padara alianses ieročus par likumīgiem mērķiem.
Ukraina ziņojusi, ka krievi turpina uzbrukumus Bahmutas un Avdijivkas apkārtnēs.
Lasiet arī: Mazinās Krievijas uzbrukumi; smagākās kaujas joprojām pie Bahmutas
