Vašingtona nosodījusi Ķīnas prezidenta tikšanos ar kara noziegumos apsūdzēto Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un norādījusi, ka šādā veidā Pekina sniedz Maskavai diplomātisko aizsegu jauniem kara noziegumiem, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Sji Dzjiņpina Krievijas apmeklējums ir viņa pirmā ārvalstu vizīte pēc tam, kad viņš marta sākumā nostiprināja pozīcijas Ķīnas prezidenta amatā uz trešo termiņu. Sji cenšas parādīt Pekinu kā potenciālo miera nesēju Ukrainai, neskatoties uz to, ka tajā pašā laikā stiprina ekonomiskās saites ar Krieviju. Krievijas televīzijas demonstrētajos kadros no abu tikšanās Putins paziņoja, ka ar cieņu izturas pret Pekinas plānu izlīguma panākšanai Ukrainā, savukārt Sji slavēja Putinu un pareģoja, ka Krievijas pilsoņi viņu nākamgad pārvēlēs.
Maskava jau vairākus mēnešus runā par Sji vizīti, tomēr pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva Putina aresta orderi, šis apmeklējums iegūst citu nokrāsu. Maskava noliedz apsūdzības pretlikumīgā ukraiņu bērnu izvešanā uz Krieviju, un paziņojusi, ka esot gribējusi pasargāt bāreņus. Krievija sākusi krimināllietu pret SKT prokuroriem un tiesnešiem. Tikmēr Pekina uzstāj, ka aresta orderis izgaismojot dubultos standartus.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken) sacīja: «Tas, ka prezidents Sji dodas uz Krieviju vien dažas dienas pēc tam, kad izdots aresta orderis Vladimiram Putinam, parāda, ka
Ķīna nejūt vajadzību likt Kremlim uzņemties atbildību par Ukrainā pastrādātajām šausmām.
Tā vietā, lai nosodītu, tā labāk sniegs diplomātisko aizsegu, lai Krievija varētu turpināt parstrādāt noziegumus.»
Baltā nama pārstāvis Džons Kirbijs (John Kirby) norādījis, ka Sji vajadzētu izmantot savu ietekmi, lai piespiestu Putinu aiziet no Ukrainas. Tomēr Vašingtona raizējas, ka Pekina drīzāk piedāvās pamieru, kas nozīmētu Krievijas armijas palikšanu Ukrainas teritorijā.
Ķīna ir izstrādājusi ierosinājumu kara situācijas risināšanai, tomēr rietumvalstis to lielākoties kritizē kā plānu, kas ļautu Putinam iegūt laiku un pārgrupēt spēkus. Vašingtona izteikusi bažas, ka Ķīna varētu palīdzēt Putinam ar bruņojumu, bet Pekina to noliedz.
Kamēr Putins uzņēma Sji, raidorganizācija NHK demostrējusi kadrus, kuros redzams, kā
Japānas premjerministrs Fumio Kisida uz Polijas robežas iekāpj vilcienā, kas dodas uz Kijivu.
Plānots, ka premjerministrs otrdienā, 21.martā, tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Karš Ukrainā izpostījis pilsētas, licis miljoniem iedzīvotāju doties bēgļu gaitās un tajā bojā gājuši tūkstošiem civiliedzīvotāju. Pirmdien, 20.martā, vairākas Eiropas Savienības valstis vienojušās kopīgi iegādāties un nodot Ukrainai vienu miljonu artilērijas šāviņu. ASV paziņojušas par līdz šim lielāko militārās palīdzības sūtījumu Ukrainai. Tā vērtība ir 350 miljoni dolāru, un sūtījumā iekļauta arī munīcija HIMARS sistēmām un Bradley bruņumašīnas.
Ukrainā turpinās sīvas kaujas, it īpaši ap Bahmutu. Ukrainas militārais eksperts un bruņoto spēku rezerves pulkvedis Oļegs Ždanovs gan norādījis, ka ap frontes līniju notikuši mazāk uzbrukumu, nekā ierasts. «Tas varētu būt saistīts ar Ķīnas prezidenta vizīti Maskavā. Kāpēc? Tāpēc, ka Putins diez vai vēlas skaidri parādīt agresiju frontē, jo īpaši tādēļ, ka Ķīna runājusi par uguns pārtraukšanu un kara beigām. Tāpēc uzbrukumu droši vien būs mazāk, kamēr turpināsies vizīte.»
Lasiet arī: Ķīnas prezidents gatavojas draudzības vizītei Maskavā
