ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) svētdien, 16.februārī, sacīja, ka Ukraina un Eiropa piedalīsies jebkurās “īstās sarunās”, lai izbeigtu Maskavas karu, liekot noprast, ka ASV sarunas ar Krieviju šonedēļ ir iespēja pārliecināties, cik nopietni Putins domā par mieru, ziņo “Reuters”.
Trampa sūtnis Ukrainā Kīts Kellogs (Keith Kellogg) nedēļas nogalē notikušajā Minhenes drošības konferencē izteica pieņēmumu, ka Ukrainas un citu Eiropas valstu līderi miera sarunās nepiedalīsies, taču Rubio to noraidīja.
Intervijā telekanālam CBS Rubio sacīja, ka sarunu process vēl nav nopietni sācies, un, ja sarunas virzīsies uz priekšu, tajās tiks iesaistīti arī ukraiņi un citi eiropieši.
Rubio sacīja, ka pagājušajā nedēļā Trampa telefonsarunā Putins izrādījis interesi par mieru, savukārt Tramps uzsvēris, ka jāpanāk ilgstošs risinājums, kas aizsargā Ukrainas suverenitāti.
“Protams, tam ir jāseko rīcībai, tāpēc nākamās dažas nedēļas un dienas noteiks, vai tas ir nopietni vai nē. Galu galā viens telefona zvans nenes mieru,” viņš sacīja.
Rubio norādīja, ka viņam tik un tā bija jāierodas Saūda Arābijā iepriekš norunātas oficiālas vizītes dēļ. Viņš sacīja, ka Krievijas delegācijas sastāvs vēl nav pabeigts.
No ASV sarunās ar Krievijas amatpersonām piedalīsies ASV sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff) un nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs (Mike Waltz).
Rubio sacīja, ka jebkurās “īstās” sarunās Ukraina un Eiropa tiks iesaistīta, jo Ukrainā tika iebrukts, un eiropiešiem būs jāiesaistās, jo viņiem ir sankcijas pret Putinu un Krieviju, piebilstot, ka “mēs vienkārši vēl neesam tur nonākuši.”
Sestdien notikušajā telefonsarunā Rubio un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pārrunāja iepriekšējās ASV administrācijas noteikto “vienpusējo barjeru” atcelšanu attiecībās ar Krieviju, viņš sacīja, taču atteicās pateikt, vai viņi runāja par sankciju atcelšanu.
Plānotās sarunas Saūda Arābijā sakrīt ar ASV centieniem noslēgt vienošanos ar Kijivu, lai atvērtu Ukrainas dabas resursu bagātības ASV investīcijām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien pārraidītajā NBC intervijā izvirzīja jautājumu, vai derīgie izrakteņi Krievijas kontrolē esošajās teritorijās tiks nodoti Putinam.
Tramps svētdien pauda pārliecību, ka Putins nevēlas mēģināt pārņemt kontroli pār visu Ukrainu.
“Tas man sagādātu lielas problēmas, jo to vienkārši nevar pieļaut. Es domāju, ka viņš vēlas to [karu] izbeigt,” Tramps sacīja žurnālistiem Vestpalmbīčā, Floridas štatā.
Tramps piebilda, ka Zelinskis tiks iesaistīts sarunās par konflikta izbeigšanu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) pirmdien uzņems Eiropas līderus ārkārtas samitā par karu Ukrainā, paziņoja Makrona birojs pēc Kelloga izteikumiem par to, ka Ukraina un Eiropa sarunās nepiedalīsies.
Eiropas amatpersonas no Trampa administrācijas pēdējo dienu soļiem attiecībā uz Ukrainu, Krieviju un Eiropas aizsardzību ir palikušas šokētas un neizpratnē.
Galvenās bažas ir par to, ka viņi vairs nevar rēķināties ar ASV militāro aizsardzību un ka Tramps mēģinās noslēgt ar Putinu miera līgumu Ukrainā, kas apdraudēs Kijivas un plašāku Eiropas kontinenta drošību.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers (Keir Starmer) svētdien paziņoja, ka viņš ir gatavs sniegt ieguldījumu drošības garantijās Ukrainai, “vajadzības gadījumā izvietojot savus karavīrus” Ukrainā, lai parādītu ASV, ka Eiropas valstīm ir jābūt līdzdalīgām sarunās par konflikta izbeigšanu.
Stārmers sacīja, ka lēmums par iespēju nosūtīt britu karavīrus “briesmās” nav pieņemts viegli, taču ilgstoša miera nodrošināšana Ukrainā ir būtiska, lai atturētu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu no turpmākas agresijas.
Paredzams, ka Stārmers drīzumā dosies uz Vašingtonu, un svētdien viņš ierosināja, ka Lielbritānijai varētu būt “unikāla loma” sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā, darbojoties kā “tiltam” starp Eiropu un ASV.
