Eiropas NATO dalībvalstīm nevajadzētu būt naivām, apsverot miera uzturēšanas spēku ievešanu Ukrainā, bet gan saprast, ka tur ilgstoši būs jāizvieto desmitiem tūkstoši karavīru, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) nav atmetis domu par vidutāja lomu Maskavas un Kijivas sarunās, tomēr norādījis, ka ASV nesūtīs savus karavīrus uz Ukrainu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers (Kier Starmer) runājuši par karavīru izvietošanu Ukrainā, kad būs beidzies karš, un arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) licis noprast, ka Vācija varētu piedalīties.
Vācijas Bundesvēra savienības vadītājs, pulkvedis Andrē Vustners (Andre Wuestner) 21.augustā aicinājis Eiropas līderus būt godīgiem par iespējamajiem izaicinājumiem, pat ja šobrīd ātra uguns pārtraukšana nešķiet iespējama. Vusters “Reuters” sacīja, ka
nebūs gana ar to, ka Ukrainā izvietos dažus ģenerāļus un pāris mazākas vienības.
Viņš piebilda, ka jau no paša sākuma Putinam jāparāda, ka Eiropa nopietni uztver miera garantijas: “Nopietni uztver Ukrainas atbalstīšanu, nopietni uztver uguns pārtaukšanas nodrošināšanu un nopietni uztver mūsu atbildi, ja Putins mēģinās vēlreiz uzbrukt Ukrainai.”
Pēc pulkveža vārdiem, blefošana būtu kaitīga un palielinātu eskalācijas risku. Viņš uzsvēra, ka katra lielajai tās sauktās labās gribas koalīcjas valstij, piemēram, Francijai, Lielbritānijai un Vāciji, būtu uz Ukrainu jānosūta vismaz 10 000 karavīru. Tas būtu liels izaicinājums, jo jau tagad bruņotajos spēkos dienošo skaits ir nepietiekams.
Vustners sacīja, ka Eiropa militārajā ziņā ir punduri, un jau ar grūtībām sasniedz mērķus, par kuriem vienojās NATO samitā: “Eiropa ir tālu no tā, lai spētu pilnīgi sevi aizsargāt pati.”
Read also: Kādēļ Donecka ir tik nozīmīga Ukrainas aizsardzībai?