ASV apņēmušās Ukrainai piegādāt vēl vairāk ieroču pretuzbrukuma veikšanai, un dienas kārtībā atgriezušies arī mēģinājumi karu beigt diplomātiskā ceļā, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Pēc mēnešiem ilgām kaujām stindzinošā aukstumā Ukrainas armijas komandieri informējuši, ka drīzumā plānots pretuzbrukums, un uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi noturēt pilsētas, tostarp Bahmutu, un palielināt okupantu zaudējumus.
Ukrainas informācijas konsultāciju uzņēmuma Defense Express direktors Serhijs Zgurets sacīja: «Jautājums par mūsu pretuzbrukumu tiek plaši apspriests Amerikas un Eiropas politiskajos lokos, iespējams, pat pārāk daudz.» Viņš interneta vietnē Espresso TV rakstīja, ka Ukrainas diplomātiem būs jāpārliecina sabiedrotie, ka ar vienu Krievijas armijas atspiešanu nebūs gana, lai uzvarētu karā.
«Tas nozīmēs mūsu karavīru apmācību NATO dalībvalstīs, mums nepieciešamā aprīkojuma un munīcijas nodrošināšanu,
un palīdzību plānošanā, kur un kad sākt pretuzbrukumu, un vai tam jānotiek vairākās vietās vienlaicīgi.»
Francijas prezidents Emanules Makrons (Emmanuel Macron) trešdien, 5.aprīlī, apmeklēs Ķīnu. Makrons ar ASV prezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) vienojies, ka ir jāmeklē veidi, kā iesaistīt Ķīnu kara apturēšanā. Āzijas lielvalsts ar Krieviju 2022.gadā, vien dažas nedēļas pirms Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāka asiņaino karu Ukrainā, noslēdza bezierobežojumu savstarpējās sadarbības līgumu. Ķīna atturējusies no Krievijas kritizēšanas, un piedāvājusi savu miera plānu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savukārt plāno doties uz Poliju, kura kopš kara sākuma ir uzņēmusi vairāk nekā miljonu ukraiņu kara bēgļu. Polijai ir nozīmīga loma rietumu lielvalstu pārliecināšanā, lai palīdzētu Ukrainai.
ASV otrdien, 4.aprīlī, ziņoja par papildus 2,6 miljardu dolāru atvēlēšanu militārajai palīdzībai Kijivai. Palīdzības paketē ietilps arī trīs novērošanas radari, prettanku raķetes un kravas auto degvielas pārvadāšanai. Uzrunājot ASV amatpersonas, Zelenskis sacīja:
«Galvenais ir nezaudēt laiku, nezaudēt iespēju, kas mums ir. Rīkojieties tagad, palīdziet tagad.
Ukraiņi rīkojas, lai nav jācīnās amerikāņiem – un kopā mēs varam radīt jaunu spēku mūsu valstīm.»
Tikmēr Krievijas vēstniecība Vašingtonā apsūdzējusi ASV konflikta mākslīgā pagarināšanā. Karā, ko Krievija dēvē par «speciālo operāciju», lai atbrīvotu kaimiņvalsti no nacisma, gājuši bojā desmitiem tūkstoši civiliedzīvotāju un karavīru.
Ukrainas austrumos, jo īpaši ap Bahmutu, turpinās asiņainas kaujas. Lai gan Vāgnera grupas īpašnieks Jevgēņijs Prigožins informējis, ka krievi ir ieņēmuši Bahmutu, ukraiņi to noliedz. Ukrainas armija Facebook publicētā paziņojumā norādīja: «Bahmutas sektorā nav vērojama ienaidnieka atkāpšanās. Iepriekšējās 24 stundās atsisti vismaz 20 uzbrukumi.»
Netālu no Bahmutas izvietotas ukraiņu vienības komandieris pastāstīja, ka krievi turpina līst tuvāk un mēģina izsmelt ukraiņu spēkus, savukārt ukraiņi pielaiž krievus tuvāk, lai varētu precīzāk trāpīt ienaidniekiem.
