Maskavas Sarkano laukumu, kas norobežots ar metāla barjerām, pašlaik pārņēmis vārds “uzvara,” kas redzams uz plakātiem, un karavīri, kuri piedalās parādes mēginājumos, raksta britu raidorganizācija BBC.
Krievijas diktatora Vladimira Putina ideja par valsti veidota ap Padomju Savienības uzvaru 2.pasaules karā, un 9.maijs krieviem ir svinību laiks. Tomēr šogad parāde ir krietni mazāka mēroga, un pirmo reizi pēdējo divu gadu desmitu laikā Sarkanajā laukumā nebūs militārās tehnikas – ne tanku, ne ballistisko raķešu – vien maršēs karavīri, novēroja britu žurnālists Stīvs Rozenbergs (Steve Rosenberg). Tas, kā Krievija atcerēsies pagātni, daudz pastāsta par tagadni, un ir zīme, ka Maskavas karš Ukrainā nevedas pēc plāna.
Krievijas deputāts Jevgeņijs Popovs Rozenbergam sacīja, ka tanki šobrīd ir aizņemti kaujās, un tur tie nepieciešami vairāk nekā Sarkanajā laukumā. Uz Rozenberga piebildi, ka karš norisinās jau piekto gadu un Krievija ne tikai nav uzvarējusi, bet ir spiesta sašaurināt parādi, kas varētu tikt uzskatīts par apkaunojumu, Popovs atbildēja, sakot, ka nav citas izvēles: “NATO valstis, Ukraina un Lielbritānijas ieroči, jūsu karalis un premjerministrs mums draud.”
Tā 2022.gada februārī bija Putina izvēle sākt pilna mēroga karu Ukrainā, bet vairāk nekā
četrus gadus vēlāk Kremlis izvēlas turpināt agresiju, un vaino Rietumus konflikta uzkurināšanā.
Tikai tagad karš ir ienācis Krievijā.
5.maijā Ukrainas triecienos ar tālas darbības raķetēm un lidrobotiem Krievijas pilsētā Čeboksari bojā gāja divi, un tika ievainoti 30 cilvēki. Dienu iepriekš ukraiņu drons naktī tik cauri Maskavas pretgaisa aizsardzības sistēmai un ietriecās luksusa dzīvokļu augstceltnē vien sešus kilometrus no Kremļa. Cietušo nebija, bet ēkas augšējam stāvam nodarīti nopietni bojājumi.
Iespējamie ukraiņu uzbrukumi tiek lietoti kā iegansts, lai sašaurinātu parādi. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs runāja par terorisma draudiem no Ukrainas puses. Krievijas aizsardzības ministrs draudējis veikt atbildes triecienus pa Kijivas centru, ja 9.maijā notiks uzbrukumi Maskavai.
Rozenbergs ielās ap Sarkano laukumu vaicāja viedokli Maskavas iedzīvotājiem, un centās noskaidrot, vai krievus satrauc militārās tehnikas trūkums parādē. Sergejs piekrita, ka tas ir drošības jautājums, tomēr militārās tehnikas parāde demonstrējot spēku, un varbūt vajadzētu kaut ko parādīt. Jūlija sacīja, ka saprot, ka būtu muļķīgi izrādīt tehniku, ja nu kaut kas tomēr notiek, bet atzina, ka, no otras puses, tas nozīmē, ka no kaut kā esot bail. Arī tas neesot labi.
Mazāka parāde ir simboliska.
Krievi nav spējuši uzvarēt ukraiņus,
un janvārī Maskavas agresija saniedza punktu, pēc kura tā ir ilgāka nekā Padomju Savienības cīņa pret nacistisko Vāciju.
Jaunākās aptaujas, tostarp valsts aģentūru veiktās, liecina, ka atbalsts Putinam sarūk. Runājot ar krieviem, BBC žurnālists pamanījis pieaugošu nogurumu no kara, nepamierinātību ar dzīves dārdzību un aizkaitinājumu par valsts ieviestajiem interneta ierobežojumiem. Krievijas varas iestādes jau informējušas, ka 9.maijā Maskavā tiks ierobežota mobilā interneta darbība. Amatpersonas norādījušas, ka pēdējo mēnešu traucējumi interneta darbībā ir paredzēti, lai novērstu ukraiņu uzbrukumus un sabotāžas, tomēr tie sabiedrībā ir ļoti nepopulāri.
Tiesa, neizskatās, ka varas iestādes sabiedrības viedoklis satrauktu. Popovs Rozenbergam sacīja, ka tā neesot brita darīšana, ko krievi darot ar savu internetu: “Ir labāk palikt bez interneta, nekā nomirt ukraiņu raķetes vai lidrobota trāpījumā.”