Vācija un tās NATO partneri ir gatavi aizstāvēt katru alianses teritorijas centimetru, ceturtdien, 22.maijā, Viļņā notikušajā militārajā ceremonijā par godu Vācijas brigādes izveidošanai Lietuvā paziņoja kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz), ziņo “Reuters”.
Brigāde ar tūkstošiem karavīru NATO austrumu flangā ir daļa no Eiropas centieniem stiprināt reģiona aizsardzību, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) spiedienu uz sabiedrotajiem vairāk investēt savā drošībā.
“Ikvienam, kas izaicina NATO, ir jāzina, ka mēs esam gatavi. Ikvienam, kas apdraud kādu sabiedroto, ir jāzina, ka visa alianse kopīgiem spēkiem aizstāvēs katru NATO teritorijas centimetru,” Mercs sacīja delegātiem jaunās 45.bruņoto spēku brigādes svinīgajā atklāšanas pasākumā.
“Viļņas aizsardzība ir Berlīnes aizsardzība,” viņš piebilda, priecīgo skatītāju pūlim, kas vicināja abu valstu karodziņus, sakot, ka lietuvieši var paļauties uz Vāciju.
Ceremonijā Merzam pievienojās viņa aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius), kā arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nauseda), kurš paziņoja, ka Krievija un Baltkrievija ir rīkojušas militārās mācības pie Lietuvas robežas.
Trīs Baltijas valstis tiek uzskatītas par vienu no reģioniem, kas ir visneaizsargātākais pret Krievijas uzbrukumu.
Mercs sacīja, ka Krievija ar karu Ukrainā un hibrīduzbrukumiem visā Eiropā, tostarp spiegošanu, sabotāžu un kiberuzbrukumiem, apdraud mieru un kārtību Eiropā.
Vācu brigādes štābs atradīsies Rūdninkos, netālu no galvaspilsētas Viļņas.
Aptuveni 400 militārpersonu no Vācijas jau ir pārcēlušies uz Lietuvu, lai sāktu brigādes veidošanu. Tajā būs 4 800 karavīru un 2 000 transportlīdzekļu, tostarp vairāki tanki, un paredzams, ka tā būs pilnībā gatava līdz 2027.gada beigām.
Vācija apzinās savu atbildību, sacīja Mercs, solot modernizēt Bundesvēru. Viņa priekšgājējs Olafs Šolcs (Olaf Scholz) arī deva šādu solījumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
“Mūsu mērķis ir nākotnē nodrošināt visus nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai Bundesvērs kļūtu par spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā,” sacīja Mercs.
Kopš 2017.gada Vācija Lietuvā vada NATO kaujas grupu. Tā ir viena no četrām vienībām Baltijas valstīs un Polijā, kas izveidota, lai stiprinātu NATO austrumu robežu pēc tam, kad Krievija 2014. gadā ieņēma Krimu.
Solot modernizēt savu armiju, Vācija martā atviegloja savu konstitucionālo parāda ierobežojumu, lai varētu tērēt vairāk naudas aizsardzībai.
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefuls (Johann Wadephul) arī atbalstīja Trampa prasību palielināt NATO aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP.
NATO aplēses liecina, ka Vācijas aizsardzības izdevumi pagājušajā gadā bija 2,12% no IKP, salīdzinot ar 1,19% 2014.gadā.
Lietuva, kas jau šogad aizsardzībai tērē vairāk nekā 3% no IKP, nākamgad plāno to palielināt līdz vairāk nekā 5%. Daļa no šīs naudas tiks novirzīta bāzes izveidei Vācijas karaspēkam, kas, kā paredzams, izmaksās vairāk nekā vienu miljardu eiro.
Lasiet arī: Krievija slēdz Maskavas lidostas trešo nakti pēc kārtas Ukrainas dronu uzlidojumu dēļ
Lasiet arī: Rietumvalstis atklāj vērienīgu Krievijas kiberspiegošanas kampaņu
