Vācijas iestādes arestēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāta palīgu, kuru tur aizdomās par “īpaši smagu” spiegošanu Ķīnas labā. Persona, kas identificēta kā Dzjaņs G., galēji labējās “Alternatīvas Vācijai” (AfD) galvenā kandidāta EP vēlēšanās Maksimiliāna Kraha (Maximilian Krah) palīgs, tiek apsūdzēts par informācijas sniegšanu Ķīnas izlūkdienestam, otrdien, 23.aprīlī, atsaucoties uz prokuroru ziņoto, vēsta Reuters.
Dzjaņs G., kurš dzīvoja Briselē, kā arī Vācijas austrumu pilsētā Drēzdenē, izspiegoja arī Ķīnas opozīcijas pārstāvjus Vācijā, norādīja prokurori. Pirmdien varasiestādes viņu arestēja Drēzdenē un veica kratīšanu viņa dzīvoklī.
“Viņš tiek apsūdzēts īpaši smagā nodarījumā par darbu ārvalstu slepenajā dienestā,” teikts prokuratūras ziņojumā.
“Kopš 2019.gada viņš strādā pie Vācijas EP deputāta. 2024.gada janvārī apsūdzētais atkārtoti nodeva informāciju par sarunām un lēmumiem Eiropas Parlamentā savam izlūkdienesta klientam,” piebilda ziņojums.
Iekšlietu ministre Nensija Fēzere (Nancy Faeser) paziņoja, ka, ja apsūdzības tiks pierādītas, tas būs “uzbrukums Eiropas demokrātijai no iekšienes”. Viņa norādīja, ka arī tie, kas nodarbina šādu darbinieku, ir atbildīgi par šīm darbībām, un uzsvēra, ka izmeklēšana būs rūpīga un visaptveroša.
“Reuters”, atsaucoties uz “The European Conservative”, ziņo, ka Krahs jau pagājušajā gadā aizstāvēja G. pret apsūdzībām, ka viņš lobē Ķīnas labā.
AfD preses pārstāvis pirmdienas arestu raksturoja kā “ļoti satraucošu” un solīja, ka partija pilnībā sadarbosies.
Tajā pašā dienā, kad tika arestēts G., tika arestēti arī trīs Vācijas pilsoņi aizdomās par sadarbību ar Ķīnas Valsts drošības ministriju (MSS), lai nodotu tehnoloģiju, kas varētu būt izmantojama militāriem mērķiem.
Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Vans Venbins otrdien noraidīja
nesenos ziņojumus par Ķīnas spiegošanu Eiropā kā “ažiotāžu”, kuras mērķis ir diskreditēt un apspiest Ķīnu, un aicināja attiecīgās puses pārtraukt izplatīt nepatiesu informāciju “par tā dēvētajiem Ķīnas spiegošanas draudiem”.
Aresti notika nedēļu pēc tam, kad kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) bija devies uz Ķīnu, lai uzlabotu ekonomiskās attiecības, kā arī risinātu tādas domstarpības kā Ķīnas atbalsts Krievijai.
Lasiet arī: Šolcs mierina ķīniešu studentus: visi Vācijā nesmēķē “zālīti”
