Vācijas Iekšējais drošības dienests (BfV) ziņoja, ka Krievija pēc 600 Krievijas diplomātu izraidīšanas no Eiropas ir pastiprinājusi centienus vervēt vāciešus spiegošanai, izmantojot šantāžu un finansiālus stimulus, neraugoties uz Rietumu centieniem ierobežot Krievijas izlūkdienestu operācijas kopš iebrukuma Ukrainā, otrdien, 18.jūnijā, vēsta “Reuters”.
Krievijas iebrukums Ukrainā satrieca Vācijas drošības iestādes, atklājot Berlīnes stratēģijas neveiksmīgo mēģinājumu integrēt Maskavu starptautiskajā kārtībā, izmantojot tirdzniecības un enerģētikas jomas.
“Krievija cītīgi strādā, lai kompensētu Vācijas valdības panākto Krievijas aģentu skaita samazinājumu Vācijā,” preses konferencē, iepazīstinot ar aģentūras gada pārskatu, sacīja BfV vadītājs Tomass Haldenvangs (Thomas Haldenwang).
Divi Vācijas pilsoņi, kuri pagājušā gada augustā tika apsūdzēti valsts nodevībā par spiegošanu Krievijas labā, par saviem pakalpojumiem saņēmuši aptuveni 400 000 eiro, paziņoja BfV.
“Aģentu atlīdzības liecina, ka Krievijas dienestu rīcībā joprojām ir milzīgi finanšu resursi,
ar kuriem tie var īstenot savus izlūkošanas mērķus,” teikts ziņojumā.
Vācieši, kas dzīvo Krievijā vai bieži ceļo uz Krieviju, tostarp diplomāti, ir īpaši neaizsargāti pret Krievijas drošības dienestu agresīvām vervēšanas metodēm, kas bieži ietver šantāžu, izmantojot kompromitējošu informāciju, teikts ziņojumā.
NATO šomēnes atkārtoti apstiprināja savas bažas par Krievijas spiegošanu un aicināja īstenot stingrākus pasākumus, reaģējot uz, pēc tās domām, naidīgu darbību kampaņām, tostarp sabotāžām un kiberuzbrukumiem.
Pieaudzis arī atbalsts Vācijas galēji labējai partijai “Alternatīva Vācijai” (AfD) un autoritārajai kreisajai partijai BSW, kuras abas atspoguļo Kremļa naratīvus.
Saskaņā ar BfV ziņojumu pagājušajā gadā atkal palielinājies labējo un kreiso ekstrēmistu skaits – attiecīgi par 4,6% un 1,4%, sasniedzot 40 600 un 37 000, tādējādi veicinot to, ka sabiedriskās diskusijas novirzās no faktu debatēm uz “agresīvu konfrontāciju”.
Krievija ir pierādījusi, ka spēj pielāgoties un atrast veidus, kā ietekmēt notikumus Vācijā, neskatoties uz Krievijas mediju aizliegumiem un diplomātu izraidīšanu, kur daži no ietekmēšanas centieniem esot novirzīti uz sociālo mediju platformu “Telegram”, kuru ir grūti kontrolēt, un piesaistot spiegus starptautiskajām organizācijām, norādīja BfV.
BfV ziņojumā teikts, ka galēji labējie grupējumi, tostarp Reihsburgas sazvērestības teoriju piekritēji, esot it īpaši uzņēmīgi pret Krievijas ietekmes operācijām. Viena no jaunajām sazvērestībām, kas cirkulējot galēji labējās aprindās, esot nepamatots apgalvojums, ka Ukrainas kara mērķis ir izveidot neapdzīvotu teritoriju Izraēlas iedzīvotāju pārvietošanai, nepatiesi apsūdzot Ukrainas prezidentu Zelenski, kurš ir ebrejs, kā sazvērnieku.
Lasiet arī: Tartu Universitātes profesors notiesāts par spiegošanu pret Igauniju, piespriests cietumsods
