Mazāk nekā divas nedēļas pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām 23.februārī Kreisā partija piedzīvo negaidītu pieaugumu, savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) un viņa potenciālais pēctecis Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) otrdien, 11.februārī, uzstājoties ar runām parlamentā pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, solīja nesadarboties ar galēji labējiem, kas visticamāk nozīmē, ka pēc vēlēšanām var ieilgt valdības izveide, ziņo “Politico” un “Reuters”.
Kreisā partija tika uzskatīta par politiski mirušu. Tomēr saskaņā ar datiem partijas biedru skaits pēkšņi ir ievērojami palielinājies.
Saskaņā ar vietējos plašsaziņas līdzekļos publicētajiem datiem kopš gada sākuma galēji kreisajā partijā ir iestājušies gandrīz 23 500 cilvēku,
tādējādi kopējais tās biedru skaits ir sasniedzis rekordlielo 81 200 cilvēku – augstāko rādītāju kopš 2009.gada.
Šis pieaugums notiek, kreisā spārna vēlētājiem mobilizējoties pret to, ko viņi uzskata par Vācijas politikas virzību uz labējo pusi.
“Cilvēki vēlas taisnīgāku, godīgāku politiku,” sacīja Kreiso līdzpriekšsēdētājs Jans van Akens (Jan van Aken). “Viņi zina, ka uz mums var paļauties.” Partijas līderi apgalvo, ka šis pieplūdums atspoguļo pieaugošās bažas par valsts politisko virzību, jo pirms gaidāmajām vēlēšanām valstī nostiprinās konservatīvie spēki.
Saskaņā ar izdevumu “Tagesspiegel” jaunie biedri ir vidēji 29 gadus veci, un 53% no viņiem ir sievietes. Tagad partijas biedru vidējais demogrāfiskais vecums ir 43 gadi un sieviešu īpatsvars 42%, kas, iespējams, dos partijai jaunu impulsu starp progresīvajiem vēlētājiem.
Kreisā partija, kas ir saskārusies ar nesaskaņām un zemu atbalstu, cer, ka tās nesenais popularitātes pieaugums novedīs pie panākumiem vēlēšanās. Tagad tās vidējais vēlēšanu rezultāts ir 5%, kas ir pietiekami, lai paliktu Bundestāgā. Tomēr tai jākonkurē ar jauno Sāras Vāgenknehtas aliansi (BSW), un tai jāpierāda, ka tā ir spēcīga nacionālā alternatīva.
Tikmēr pēc pagājušajā mēnesī notikušā konflikta starp Olafu Šolcu un Frīdrihu Mercu, kad galēji labējā “Alternatīva Vācijai” (AfD) atbalstīja Merca migrācijas un drošības priekšlikumu, tādējādi pārkāpjot ilggadējo tabu sadarbībai ar galēji labējiem,
abi līderi tagad ir apņēmušies nesadarboties ar galēji labējiem.
“Nekad, tiešām nekad mēs neveidosim kopīgu valodu ar galēji labējiem,” sacīja Šolcs, apsūdzot Mercu par vārda laušanu šajā jautājumā.
AfD aptaujās ieņem otro vietu, apsteidzot Šolca Sociāldemokrātus (SPD), bet Merca “Kristīgo demokrātu apvienība/Kristīgā sociālā apvienības” (CDU/CSU) bloks ir ceļā uz lielāko balsu daļu. Jaunākajā INSA institūta veiktajā sabiedriskās domas aptaujā CDU/CSU un AfD ieguva attiecīgi 30% un 22%, un SPD – 15,5%.
“Par sadarbību ar AfD nevar būt ne runas,” atbildot uz Šolca komentāriem, sacīja Mercs. Viņš apsūdzēja Šolca vadīto trīspusējo koalīciju, kas novembrī izjuka strīdā par izdevumiem, ka tā veicinājusi AfD uzplaukumu, īstenojot “kreiso politiku pretēji iedzīvotāju gribai”.
Visas partijas ir izslēgušas koalīcijas veidošanu ar AfD, kas nozīmē, ka sarunas par valdības izveidi pēc vēlēšanām varētu ieilgt.
Lasiet arī: Tūrisms Igaunijā aug: 2024.gadā tika izmitināti 3,6 miljoni tūristu – par 5% vairāk nekā gadu iepriekš
