Vācijas galēji labējā partija AfD, kas mājās itin bieži saņēmusi kaunināšanu, meklē atbalstu Vašingtonā, uzlabojot attiecības ar MAGA (Make America Great Again) kustības personībām, kuras ieguvušas nozīmīgus amatus ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācijā, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Vācijas iekšējais izlūkdienests partiju “Alternatīva Vācijai” jeb AfD klasificiējis kā ekstrēmistu organizāciju, un lielās partijas izvairās ar to saistīties. Tikmēr AfD pārstāvji pēdējo mēnešu laikā rīkojuši tikšanās ar augsti stāvošām ASV Valsts departamenta amatpersonām. Tas atspoguļo pieaugošo līdzību starp AfD un daļu no MAGA kustības. Amerikāņi atbalstījuši partijas sūdzības par “politisko apspiešanu” mājās, kā arī AfD stingro nostāju pret imigrāciju.
Privātā pieņemšanā Mahhetenā Afd deputāti Jans Vencels Šmits (Jan Wenzel Schmidt) un Kajs Gotšalks (Kay Gottschalk) tika sveikti ar Vācijas himnu, iekļaujot arī nevēlamo tās pirmo pantu ar vārdiem “Vācija, Vācija pāri visam,” kas cieši saistīti ar nacisma ideoloģiju. Šmits, kurš tikko bija atgriezies no tikšanās ar ASV Ārlietu ministrijas amatpersonu, pievienojas dziedāšanai, turot roku uz sirds. Viņš vēlāk noliedza, ka dziesmas tekstam būtu kāda saistība ar nacistiem.
Ņujorkas Jauno republikāņu kluba rīkotā pieņemšana uzsver AfD centienus panākt starptautisku atzīšanu un rada izaicinājumus mājās. Gotšalka klātesošajiem paziņoja, ka Vācijā vairs neesot demokrātijas, un nevarot teikt to, kas prātā vai kas patīk.
Draudzības veidošana ar amerikāņiem notiek laikā, kad AfD Vācijā ieņem līderpozīcijas aptaujās,
pirms nākamgad plānotajām vēlēšanās apdraudot Vācijas kanclera Frīdriha Merca (Friedrich Merz) konservatīvos spēkus.
ASV Valsts departaments nevēlējās sniegt komentārus. Kāda amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, sacīja, ka tad, ja kāda organizācija nav daļa no ierastajiem politiskajiem spēkiem, tā alkst pēc atzīšanas, ko vēsturiski dod saistība ar amerikāņu diplomātime.
Daudzus vāciešus AfD popularitāte satrauc, jo ir viegli vilkt paralēles ar nacistu nākšanu pie varas 1930.gados, kas arī notika pilnīgi likumīgā ceļā. Vācijas lielās partijas atteikušās sadarboties ar AfD. Labējie radikāļi uzskata, ka vienošanos slēgšana,lai neļautu partijai nonākt pie varas, ir nedemokrātiska. AfD politiķi paziņojuši, ka vēlas pievērst uzmanību demokrātijas arvien sliktākajam stāvokli valstī, un iegūt atbalstu ārzemēs. Līdz šim gan nav veicies pārāk labi – citas Eiropas galēji labējās partijas nosodījušas AfD saistībā ar mājieniem uz nacisma ideoloģiju. Tomēr Trampa atgriešanās Baltajā namā nozīmē, ka partija varētu būt atradusi dzirdīgas ausis.
Februārī ASV viceprezidents Dž.D.Venss (JD Vance) šokēja Eiropas līderus, paziņojot, ka tiek apspiesta vārda brīvība un politiskie sāncenši, un eiropieši nespējot kontrolēt migrāciju. Pēc tam Venss pirms Vācijas federālajām vēlēšanām tikās ar AfD līderi, lai izrādītu atbalstu. Savukārt ASV valsts sekretārs
Marko Rubio (Marco Rubio) maijā norādīja, ka AfD iekļaušana ekstrēmistu organizāciju vidū ir slēpta tirānija.
Kāds Vācijas valdības pārstāvis sacīja, ka AfD izmanto katru izdevību to pieminēt, un izdara spiedienu uz valdību. Tā esot problēma, jo vācieši vēlas saglabāt labas attiecības ar amerikāņiem, un labējie ekstrēmisti šos centienus sabotē.
Vācijas izlūkdienests AfD iekļāva ekstrēmistu skaitā arī rasistisko un pret islāmu vērsto komentāru dēļ. Tas, ka partija klasificēta kā ekstrēmistu organizācija, ļauj valstij vervēt ziņotājus un pārtvert partijas saziņu, kā arī atļauj liegt par valstij nelojāliem atzītajiem partijas locekļiem ieņemt sabiedriskos amatus.
Lasiet arī: Ungārija ieplānojusi veidot pret Ukrainu noskaņotu bloku