Vācijas Augstākā tiesa, Konstitucionālā tiesa Karlsrūē, otrdien, 30.jūlijā, lēma, ka Vācijas valdības plānotās vēlēšanu reformas ietvaros Bundestāgu var samazināt no 733 līdz 630 vietām, taču ir jāsaglabā noteikumi, kas aizsargā mazākās partijas, t.i., partijām, kas ieguvušas mazāk nekā 5% balsu (slieksnis, kas ļauj partijām iekļūt Vācijas parlamentā), bet ir uzvarējušas trīs vai vairāk vēlēšanu apgabalos, joprojām būs tiesības uz proporcionālu pārstāvniecību Bundestāgā, ziņo “Politico”.
Tiesas lēmums atbalstīja opozīcijas partijas – “Bavārijas Kristīgi sociālo apvienību” un Kreisos, kuras baidījās, ka jaunie noteikumi varētu likvidēt to frakcijas.
Kristīgi demokrātiskās savienības deputāts Ginters Krings (Günter Krings) 5% sliekšņa stingrāku noteikšanu nosaucis par “lielu sakāvi koalīcijai”.
Otrdienas spriedums arī paredz, ka nākamgad gaidāmajās vēlēšanās parlamentā būs par 103 vietām mazāk.
Tills Štefens (Till Steffen) no Zaļo partijas atzinīgi novērtējis Bundestāga samazināšanu kā “lielu panākumu”, kas gūts pret “niknu pretestību”, un uzsvēris, ka šī skaidrība ir svarīga gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās.
Vācijas valdošās partijas – Sociāldemokrātiskā partija, Zaļie un uzņēmējdarbību atbalstošā Brīvā demokrātiskā partija – uzskata, ka jaunie noteikumi ļaus ietaupīt vismaz 310 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas vienā likumdošanas periodā un palielinās efektivitāti.
Pēc 2021.gada vēlēšanām Vācijas parlaments palielinājās līdz rekordlielam skaitam – 736 deputātiem. Tas ir pat vairāk nekā Eiropas Parlamentā, kur 720 deputāti no 27 valstīm pārstāv visu Eiropas Savienību. Pasaulē lielākā likumdevēja institūcija ir Ķīnas Tautas kongress, kurā ir 2 980 delegātu.
Pagājušajā gadā pieņemtajā likumprojektā valdošās partijas apgalvoja, ka pārāk lielais deputātu skaits rada funkcionālus šķēršļus deputātu apmeklētībai un komiteju darbam.
Šāds vietu pieaugums parlamentā ir izrietējis no Vācijas unikālās balsošanas sistēmas, kurā vēlētāji balso divreiz: par kandidātu savā vēlēšanu apgabalā un par savu partiju. Šīs sistēmas radītās “pārsvara vietas” un “izlīdzinošās vietas” 2021.gada vēlēšanās palielināja Bundestāga locekļu skaitu par vairāk nekā 100 deputātiem. Nākamajās Bundestāga vēlēšanās šī sistēma vairs nebūs spēkā.
Lasiet arī: Diskriminācija pēc vecuma un dzimuma: Latvijas darba tirgus realitāte
