Zinātnieki paziņojuši, ka lekanemabs – pirmās zāles, kas palēnina demences attīstību Alcheimera slimības skartajiem – ir būtisks sasniegums, un ir pirmais solis uz tālākiem atklājumiem, raksta raidorganizācija BBC.
Progress pētījumos iezīmē beigas neveiksmju pilnām desmitgadēm un paver durvis cerībām. Tomēr jāņem vērā, ka lekanemaba efekts ir neliels, un medikamentam ir nopietnas blakusparādības; tas dod rezultātu tikai agrīnajās Alcheimera slimības stadijās kas nozīmē, ka daudzi cilvēki to nevarēs izmantot, kamēr nebūs uzlabotas diagnostikas iespējas.
Lekanemabs uzbrūk beta-amiloīdam – proteīnam, kas uzkrājas Alcheimera slimības pacientu smadzenēs starp neironiem un apgrūtina smadzeņu darbību. Medikaments ir antiviela, kas pārveidota, lai dotu imūnsistēmai signālu, ka smadzenes ir jāattīra no beta-amiloīda.
Medicīnas pētījumu laukā, kas pārblīvēts ar neveiksmēm, šķēršļiem un neizdošanās raisītu izmisumu, pētnieki pat nelielās lekanemaba sekmes redz kā nozīmīgu uzvaru.
Neiroloģijas profesors Džons Hārdijs (John Hardy), kurš pirms 30 gadiem nāca klajā ar ideju, ka jāstrādā ar beta-amiloīdu pētīšanu, teica, ka šis ir vēsturisks mirklis un sākums Alcheimera slimības ārstēšanai.
Šobrīd Alcheimera slimības pacientiem tiek nozīmēti medikamenti, kas palīdz sadzīvot ar simptomiem, bet neviens no tiem nemaina slimības gaitu.
Apjomīgajā lekanemaba pētījumā pusotra gada garumā bija iesaistīti 1 795 brīvprātīgie, kas sirgst ar Alcheimera slimību agrīnā stadijā. Šie cilvēki katru otro nedēļu saņēma medikamenta infūzijas. Rezultāti parāda, ka medikaments nav brīnumlīdzeklis. Slimība turpināja atņemt slimnieku prāta spējas, tomēr tās attīstības ātrums samazinājās par apmēram ceturto daļu. Turklāt lekanemabam ir vērā ņemami blakusefekti. Pārbaudes parādīja 17% risku asiņošanai smadzenēs un 13% pētījuma dalībnieku iestājās smadzeņu tūska. 7% dalībnieku pārtrauca medikamentu izmēģinājumu smago blakusefektu dēļ.
Lielbritānijas pētniece Sūzana Kolhāsa (Susan Kohlhaas) norādīja, ka tas ir neliels efekts, bet dod iespēju ielikt kāju durvīs un ļauj cerēt, ka nākamās paaudzes medikamenti būs efektīvāki.
Jaunu medikamentu parādīšanas liek uzdot jautājumu, vai veselības aprūpes sistēma spēs tos efektīvi izmantot. Zāles iedarbojas tikai agrīnajās Alcheimera slimības stadijās, bet lielākā daļa slimnieku pie ārsta vēršas tad, kad slimība ir progresējusi. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir jādodas pie ārsta līdz ar pirmajām, niecīgajām pazīmēm, savukārt ārstiem nepieciešama iespēja nosūtīt cilvēkus uz pārbaudēm (datortomogrāfiju vai cerebrospinālā šķidruma analīzēm), lai apstiprinātu diagnozi. Šobrīd Lielbritānijā šādas pārbaudes tiek veiktas tikai 1–2% Alcheimera slimības pacientu.
Zinātnieki arī brīdina – beta-amiloīds ir tikai viena Alcheimera slimības šķautne, un jāpievēršas arī citiem aspektiem, piemēram, imūnsistēmai, iekaisuma procesiem un tau proteīnam.
Lielbritānijas Alcheimera biedrības vadītāja Keita Lī (Kate Lee) intervijā Radio 4 norādīja, ka lekanemabs maz palīdzēs cilvēkiem, kas jau sadzīvo ar demenci, bet var būt ļoti nozīmīgs nākamajām paaudzēm.
