Latvijas mērķis ir šī politiskā cikla beigās jeb līdz 15. Saeimas vēlēšanām atgriezties pie Māstrihtas kritēriju izpildes, sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Tāpat viņš informēja, ka Finanšu ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija veidos mērķētāku atbalsta sistēmu mājsaimniecībām.
Jau ir ziņots, ka ceturtdien, 9.februārī, Saeimā tiek iesniegts 2023.gada valsts budžets. Tajā vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no IKP.
Konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro jeb 4,6% apmērā no IKP.
Savukārt maksimālie valsts parāda griesti tiek paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% apjomā no Latvijas IKP.
[Budžeta politikā ir būtiski divi no pieciem – eirozonas valstīm četriem – Māstrihtas kritērijiem: tā deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP – BNN.]
Ministrs uzsvēra, ka atgriešanas pie šiem kritērijiem būtu ļoti svarīgs uzdevums. Šobrīd valdība mēģina kontrolēt strukturālo budžeta deficītu. To ļoti rūpīgi vēro starptautiskās reitingu aģentūras, lai valsts netērē vairāk un cik nopietni pret to izturas. Ašeradens pauda uzskatu, ka vismaz šogad ir izdevies situāciju nokontrolēt.
«To ir salīdzinoši vieglāk izdarīt augstas inflācijas apstākļos, bet, ja cenas strauji sāks stabilizēties, tad būs jāskatās. Protams, mēs gribētu maksimāli samazināt nominālo deficītu, un uz to arī virzīsimies. Šobrīd no manas puses būtu vieglprātīgi teikt, ka mēs strauji virzītos uz «nulles» deficīta budžetu,» sacīja Ašeradens.
Vienlaikus ministrs pauda, ka atbalsts iedzīvotājiem energoresursu cenu kompensēšanai, visticamāk, būs nepieciešams arī nākamajā apkures sezonā. Savukārt gan Eiropas Komisija (EK), gan Fiskālās disciplīnas padome norāda uz nepieciešamību sākt atbalsta pasākumu pakāpenisku samazināšanu.
Ašeradens atgādināja, ka – lai arī šogad EK ir pieļāvusi atkāpi Māstrihtas kritēriju ievērošanā – Eiropas Centrālā banka (ECB) un ECB prezidente Kristīne Lagarda nemitīgi uzsver: jo Eiropas Savienības (ES) valstis būs dāsnākas atbalstos, jo ECB būs agresīvāk jāceļ procentlikmes.
«Tie ir savienotie trauki, un domājams, ka nākamie divi gadi parādīs inflācijas tālāko attīstību, tostarp globālās ekonomikas liels jautājums, kad un kā atrisināsies Krievijas-Ukrainas karš,» teica Ašeradens.
Ministrs piebilda, ka viņš atbalsta fiskālās disciplīnas ievērošanu. Ašeradens pozitīvi raugās uz to, ka Latvijā ir bijusi piesardzīga aizņemšanās politika. Ar esošo parāda līmeni – 43% no IKP – Latvija ir pirmajā sešiniekā starp ES valstīm ar zemāko parāda apjomu. Ašeradens uzskata, valstī ar tik neskaidru demogrāfiskās attīstības scenāriju uzlikt bērniem parādu nastu ir nepareizi.
Finanšu ministrs uzsvēra, ka Latvija var pamatot, kādēļ valsts aizņēmās Covid-19 laikā, jo skaidrs, ka nevarēja atļauties scenāriju, kāds bija 2008.–2009.gada krīzē, kad pēc pamatīgas jostas savilkšanas sākās emigrācijas vilnis.
«Skaidrs, ka valdībai Covid-19 laikā ekonomika bija jānotur, un to arī sekmīgi darīja. Izdevumi bija pamatoti, bet kopumā mums jābūt atbildīgiem. Skaidrs, ka pie esošās inflācijas 20% apmērā mājsaimniecībām ir zināms pirktspējas krituma šoks, arī uzņēmumiem nauda ir zaudējusi vērtību. Tas nozīmē, ka valdībai ir jāveido kompensācijas mehānismi, un skaidrs, ka atbalsta pasākumi ir vajadzīgi,» atzina Ašeradens.
Ašeradena ieskatā elektrības cenu kompensēšanā sistēma ir izdevusies, kur pirmie 100 kilovati (kW) tiek dotēti, bet par patēriņu virs tā ir jāmaksā pašam. Apmēram 80% mājsaimniecību šo atbalstu ir saņēmušas.
Savukārt apkures izmaksu kompensēšanai atbalsts nav īsti sociāli orientēts, uzskata Ašeradens, jo tur sanāk:
jo lielāka māja un lielākas enerģētiskās vajadzības, jo saņem lielāku atbalstu.
Ašeradena ieskatā tas ir jāmaina, viņam piebilstot, ka arī EK šo atbalsta veidu gribētu redzēt piešķirtu tiem, kam tiešām tāds visvairāk ir nepieciešams. «Šajā brīdī es varu teikt, ka atbalsts būs sociāli orientētāks, līdzīgi kā atbalsts elektrībai,» teica Ašeradens.
Finanšu ministrs intervijā Latvijas Televīzijas ceturtdienas, 9.februāra, raidījumā Rīta panorāma pieļāva pārmaiņas 2023.gada budžeta projektā, tam nonākot Saeimas deputātu izvērtēšanā. Ašeradens paredz, ka Saeimā būs diskusijas par vairākiem jautājumiem, tostarp veselības aprūpes finansējumu. Viņš gan akcentēja, ka
veselības aprūpe budžeta projektā saņēmusi vienu no dāsnākajiem atbalstiem.
Ministrs piebilda, ka deputātiem gan nebūtu jāaizraujas ar jaunu priekšlikumu iebalsošanu budžeta likumprojektā, jo katrs jauns priekšlikums nozīmētu atteikšanos no kāda cita.
Lasiet arī: Valsts budžets atbilst ekonomiskajai situācijai, atzīst FDP