Igaunijas valdības vadītājas Kajas Kallasas (Kaja Kallas, Reformu partija) vīram Arvo Hallikam (Arvo Hallik) daļēji piederošais transporta uzņēmums Stark Logistics turpināja darījumus ar Krieviju pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ziņo šīs valsts sabiedriskais medijs ERR.
Vienlaikus Kallasas valdība asi kritizē Igaunijas uzņēmumus, kas turpina savu biznesu ar agresorvalsti. Tāpēc premjeri divkosībā asi apvaino ne tikai opozīcijas – Igaunijas Konservatīvās Tautas partijas (EKRE), Centra partijas un partijas Tēvzemes (Isamaa) – politiķi, bet arī sociāldemokrāti, kas ir Reformu partijas partneri valdības koalīcijā.
Ja tā ir patiesība, šāds bizness nodara kaunu Igaunijai, kas cīnījusies par arvien stingrākām sankcijām, ERR paziņoja tēvzemiešu līderis Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu). Valsts prezidents Alars Kariss (Alar Karis) īsā intervijā ERR sacīja, ka premjerei ir pienākums sniegt sabiedrībai skaidrojumus par izcēlušos skandālu. Tad, pēc viņa teiktā, varēs izvērtēt situācijas nopietnību un Kallasas turpmākos soļus.
Tāpēc tagad atkal Igaunijas politiķu un mediju uzmanības fokusā ir nonākusi jūnijā publiskotā ziņa: Kallasa savā ienākumu deklarācijā norāda, ka
vīram ir aizdevusi 350 000 eiro.
Rodas aizdomas, ka šie līdzekļi varētu būt investēti viņam līdzpiederošajā transporta uzņēmumā, kas strādā agresorvalstī.
Kravu pārvadātājs piegādes uz Krieviju turpināja pēc 2022. gada 24. februāra, un tā izpilddirektors Kristjans Krāgs (Kristjan Kraag) nevēlējās ERR izpaust, cik piegādes uzņēmums šajā laikā veicis uz Krieviju.
***
Krāgs pagājušajā nedēļā ERR stāstīja, ka uzņēmums “praktiski apturējis” kravu pārvadājumus uz Krieviju, kaut gan pilnībā savu darbību šajā virzienā vēl nav pārtraucis. Viņš to skaidro ar citu Igaunijas uzņēmumu izvēli vairāk ar Krieviju nesadarboties – tādēļ vienkārši krītas uz turieni vedamo kravu apjomi. Tagad Stark Logistics orientējoties uz Baltiju, Skandināviju un Poliju.
Trešdien, 23.augustā, Krāgam nācās atbildēt uz ERR jautājumiem, kas sākotnēji bija paredzēti uzņēmuma līdzīpašniekam un valdes loceklim Arvo Hallikam. Premjeres vīrs savukārt sabiedriskajam medijam skaidroja, ka Krāgs kā izpilddirektors ievēro uzņēmuma uzraudzības padomes noteiktās vadlīnijas, tostarp tās, kas saistītas ar biznesa virzienu.
Krāga atbildes par Stark Logistics biznesu Krievijā bija klaji izvairīgas. Vēlāk viņš nosūtīja ERR papildu rakstisklu atbildi, kas bija saskaņota ar vienīgo klientu, kuram uzņēmums joprojām piegādā kravas uz Krieviju:
“Mēs esam loģistikas uzņēmums, kas iepriekš eksportēja vai veda preces, produktus un iekārtas no Krievijas mūsu Igaunijas vai starptautiskajiem klientiem. Igaunijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta noteica to, ka, atbilstoši Igaunijas Loģistikas un tranzīta asociācijas atzinumam, Rietumu tirdzniecība ar Krieviju bija nozīmīga. daļa no mūsu ekonomikas. Pirms kara bija normāli, ka uz Krieviju un no Krievijas veicām 60 līdz 70 piegādes mēnesī.
Šodien tas ir samazināts līdz apmēram vienai vai divām piegādēm nedēļā, kas visas ir saistītas ar vienu klientu – Igaunijas uzņēmums AS Metaprint, kas arī publiski izteicies medijiem par savas darbības slēgšanas gaitu Krievijā. Šie dati un piegāžu saturs ir pieejams arī Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldei.”
Metaprint ir viens no lielākajiem aerosolu tērauda konteineru ražotājiem Eiropā. Igauņiem piederošajam uzņēmumam, kas dibināts 1995.gadā, ir ražotnes Tallinā un Pērnavā, kā arī Nīderlandē un Krievijā. ERR, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Päevaleht, ziņo, ka Metaprint kopš pērnā gada 24.februāra līdz novembra beigām
ir Krievijai pārdevusi preces par 17 miljoniem ASV dolāru.
Vēl nav zināms, kādi biznesa apjomi uzņēmam Krievijā bijuši pēc pērnā novembra.
Tā produkcijas gala patērētāji, kā apgalvo Krāgs, ir starptautiskas biznesa grupas. Viņš atzina, ka Metaprint un Stark Logistics ir “daļēji pārklājies” patiesai labuma guvējs – uzņemējs Marti Lemendiks (Martti Lemendik). Viņam abos uzņēmumos – caur firmu Toystor – pieder vismaz puse kapitāļdaļu. Viņš nevēlējās sarunu ar ERR.
Krāgs uzsvēra, ka Krievijā netiek pirkti nekādi pakalpojumi, uzņēmuma kravas mašīnas degvielu tikai Igaunijā. AS Metaprint līgums ar tās partneriem Krievijā esot starptautiski likumīgs, savukārt Stark Logistics nemeklējot sev jaunus klientus agresorvalstī. Krāgs solīja, ka pēdējais reiss uz Krieviju tiks veikts septembrī.
Stark Logistics 2021.gada pārskats liecināja, ka uzņēmums ar pārvādājumiem uz Krieviju nopelnīja 572 038 eiro, bet 2020. gadā – 572 474 eiro. Uzņēmuma 2022.gada pārskatā šādu datu vairs nav.
***
Jūnija sākumā ERR ziņoja: Kallasas ikgadējā deklarācija Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldei atklāja, ka viņa Arvo Hallika uzņēmumam SIA Novaria Consult aizdeva 350 000 eiro. Saskaņā ar Igaunijas uzņēmumu reģistra datiem, tas sniedz finanšu pakalpojumus.
Halliks tad ERR sacīja, ka Novaria Consult ir holdinga sabiedrība, kuras galvenā darbība ir saistīta ar finanšu instrumentiem un to pārvaldīšanu, un ka viņš kopā ar sievu caur to veicis ieguldījumus vairākos uzņēmumos. Halliks ir uzņēmuma vienīgais akcionārs, un tam pieder 24,8 procenti AS Stark Logistics un 30 procenti SIA Stark Warehousing.
Kallasa 2022.gada decembrī Igaunijas ziņu portālam Delfi sacīja, ka Igaunijas valstij piederošiem uzņēmumiem nedrīkst būt nekādu darījumu ar Krieviju. Viņa tad paziņoja, ka neuzskata par pareizu valsts dzelzceļa transporta uzņēmuma Operail vēlmi sākt pārvadāt Krievijas niķeli, uz kuru neattiecas ES ieviestās sankcijas. Valdība uzņēmumam par to izdeva aizliedzošu direktīvu.
ERR vēsta, ka agrā otrdienas, 22.augusta, rītā ar valdības komunikāciju biroja starpniecību nosūtīja komentāra pieprasījumu premjerministrei. Līdz trešdienas pusdienlaikam atbildes nebija. Trešdienas pēcpusdienā Kallass komentēja šo jautājumu sociālajos tīklos:
“ERR šodien publicēja ziņu, liekot domāt, ka ar manu vīru saistīts uzņēmums veic uzņēmējdarbību Krievijā. Vēlos uzsvērt, ka vīram nav klientu no Krievijas Federācijas.”
Tāpat viņa raksta: “Es palieku pie uzskata, ka visa tirdzniecība un bizness ar Krieviju ir jāpārtrauc uz laiku, kamēr turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā. Manam vīram ir daļa loģistikas uzņēmumā. Viņš paskaidroja, ka tas palīdz vienam no viņa Igaunijas klientiem, saskaņā ar likumu un sankcijām, izbeigt ražošanu Krievijā. Visi turpmākie jautājumi būs jāadresē šiem uzņēmumiem.”
Pēc tam Kallasa šādu pozīciju izklāstīja arī ERR. Tāpat viņa uzsvēra, ka nav nekādi iesaistīta vīra uzņēmējdarbībā. Medijs uzdeva viņai faktiski retorisku jautājumu (jo viņa no tiešas atbildes izvairījās): vai tiešām visu šo jau pustru gadu Metaprint un Stark Logistics nodarbojās tikai un vienīgi ar biznesa pārtraukšanu Krievijā?
Lasiet arī: Vairāk nekā 300 Igaunijas uzņēmumu joprojām eksportē uz Krieviju
