Jaunās vienotības (JV) nākamās koalīcijas veidošanas sarunās ar Apvienoto sarakstu (AS) un Nacionālo apvienību (NA) nav konstatētas nepārvaramas domstarpības, 4.oktobrī žurnālistiem pauda JV līderis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Sarunu laikā pārrunāti valsts attīstībai svarīgi jautājumi, tostarp, kā nodrošināt straujāku ekonomisko izaugsmi, valsts iekšējo un ārējo drošību un pilnveidot izglītības sistēmu. Premjers norādīja, ka šodien notikušas tikai pirmās sarunas un tās vēl turpināsies.
Vaicāts par AS un NA iebildumiem Progresīvo aicināšanai valdībām, Ministru prezidents norādīja, ka JV ir uzklausījusi AS un NA redzējumu, ka labāk ir veidot trīs partiju koalīciju.
«Mūsu uzskats ir nedaudz citādāks.»
«Ņemot vērā lielos darbu, tajā skaitā reformas, kas ir nepieciešamas valstī, jānodrošina, ka Saeimā ir spēcīgs vairākums, kas tās varēs īstenot,» pauda premjers, skaidrojot, ka ir jānodrošina, lai parlamentā likumi tiktu pieņemti pamatā tādā veidā, kādus tos ir iesniegusi valdība.
To var paveikt tikai spēcīga un plaša koalīcija, ko JV pēc pieredzes redz kā apmēram 60 balsu koalīciju, kas ļautu stabili strādāt, skaidroja Kariņš, norādot, ka to nodrošinātu četru partiju koalīcija ar Progresīvajiem. Tas kopā veidotu 64 deputātu atbalstu Saeimā.
JV līderis vērsa uzmanību, ka apmēram 60 balsis nodrošinātu «pilna laukuma» nosegšanu, jo būtu nepieciešamais atbalsts arī parlamenta komisijās, kurās tiek strādāts ar likumprojektiem.
Vaicāts, vai, ņemot vērā NA un AS iebildumus Progresīvo uzņemšanai koalīcijā, vai Progresīvajiem varētu piedāvāt slēgt atsevišķu sadarbības līgums, Kariņš skaidroja, ka sarunu pašā sākumposmā ir pāragri runāt «par šādām lietām».
Tikmēr NA līderis Raivis Dzintars pēc tikšanās ar JV paziņoja, ka partiju vidū ir atšķirīgi viedokļi par to, kādu koalīcijas modeli veidot – NA redz, ka tā būtu trīs partiju koalīcija.
Vaicāts, vai NA apsver kādu alternatīvu koalīcijas modeli, Dzintars norādīja, ka par tādiem variantiem nav informēts. Arī partijas «sabloķēšanos» ar Apvienoto sarakstu NA pārstāvis noliedza.
Dzintars nepiekrita pilnībā politologu iepriekš paustajam viedoklim attiecībā uz nevēlēšanās iekļaut Progresīvos koalīcijā, lai nesamazinātos partijai iedalīto ministriju skaits.
«Tas ir viens no apsvērumiem, bet šajā gadījumā tas noteikti nav būtiskākais,» sacīja Dzintars.
Tāpat NA sarunas laikā JV piedāvāja vairākas tēmas, par kurām partijai būtu svarīgi panākt vienošanos valdībā – ārējās un iekšējās drošības politika, investīcijas valsts izaugsmē, tai skaitā zinātnē, ražošanā, eksportā, produktivitātē un nodokļu politikā, enerģētika, kas ietver neatkarību no Krievijas un resursu pieejamību, atbalsta principi iedzīvotājiem saistībā ar komunālo maksājumu cenām un inflāciju, nacionālās kultūras atbalsts, zemkopības nozare, demogrāfijas mērķi un īstenošanas pasākumi, pedagogu, veselības un iekšlietu darbinieku atalgojums, plānotie atbalsta pasākumi sociāli neaizsargātām grupām, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī nacionālā politika, tai skaitā valoda, pilsonība un imigrācija.
Savukārt šorīt, 5.oktobrī, intervijā Latvijas Radio Apvienotā saraksta līderis Uldis Pīlēns pauda, ka koalīcija, kurā JV, NA un AS (AS) būtu piepulcēta partija Progresīvie, būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis».
Pēc Pīlēna vārdiem, pašlaik koalīcijas veidošanas sarunās partijas esot «zondāžas stāvoklī», kad katra partija piesaka sev svarīgos jautājumus. Viņa skatījumā, sarunu temps varētu būt nedaudz lielāks, bet kopumā viss ritot normāli.
Kā iepriekš ziņots, šodien, 5.oktobrī, Jaunā vienotība plāno tikties ar trešo «potenciālo partneri» – Progresīvajiem.
Kā šorīt atzina JV valdes loceklis Arvils Ašeradens intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes, Jaunā vienotība patlaban neizvērtē iespēju partiju Progresīvie jaunveidojamajai koalīcijai piesaistīt daļēji, piemēram, slēdzot ar to kādu sadarbības līgumu.
Viņaprāt, ar koalīciju ir kā ar grūtniecību – vai nu ir, vai nav, bet tas nevar būt nekas daļējs.
«Šādos sarežģītos procesos nekad nevajag aizvērt visas durvis ciet, bet es šobrīd neredzu tādu iespēju,» rezumēja Ašeradens.
Politiķis stāstīja, ka šodien gaidāmajās sarunās ar Progresīvajiem JV mēģinās saprast, kādi ir abu politisko spēku saskarsmes punkti un ideoloģiskās pretrunas, un vai tās ir pārvaramas.
«Viens ir skaidrs: mums ir savi vērtību jautājumi. Ir dažas lietas, kas mums jāuzjautā Progresīvajiem. Ir daži jautājumi pagātnē, kas bijuši, nu, tā, uz robežas, un tad ir jautājums, ko tad viņi redz šobrīd, vai ir kādas nepārvaramas pretrunas par prioritātēm. Ja nav, tad mēs viņus ļoti labprāt redzētu koalīcijā,» sacīja Ašeradens.
BNN jau iepriekš ziņoja, ka 14.Saeimā ievēlēti septiņi politiskie spēki – Jaunā vienotība (JV) – 26 mandāti, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 16 mandāti, Apvienotais saraksts (AS) – 15 mandāti, Nacionālā apvienība (NA) – 13 mandāti, Stabilitātei! (S!) – 11 mandāti, Latvija pirmajā vietā (LPV) – 9 mandāti un Progresīvie (P) – 10 mandāti.
Kopā 14.Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 594 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, un balsot bija iespējams 1 055 vēlēšanu iecirkņos. Šo Saeimas vēlētāju aktivitāte ir bijusi augstāka nekā 13. un 12.Saeimas vēlēšanās, kad uz vēlēšanu iecirkņiem devās attiecīgi 54,6% un 58,85% vēlētāju.
Lasiet arī: Levits: Lemberga virzīšana uz premjera amatu būtu milzīgs risks Latvijas drošībai
