Trešdienas, 21.maija, vakarā pie Ebreju muzeja Vašingtonā tika nošauti divi Izraēlas vēstniecības darbinieki, kurus nošāva uzbrucējs, kurš pēc aizturēšanas kliedza: “Brīvību Palestīnai”, paziņoja amatpersonas, ziņo “Reuters“.
Abi upuri – sieviete un vīrietis – nošauti brīdī, kad viņi izgājuši no muzeja. Muzejā atradušies vairāki Izraēlas vēstniecības darbinieki.
Vašingtonas policijas priekšniece Pamela Smita (Pamela Smith) sacīja, ka vīretis pirms šaušanas tika redzēts ārpus muzeja un tika identificēts kā 30 gadus vecais Eliass Rodrigess no Čikāgas.
“Pēc šaušanas aizdomās turamais iegāja muzejā, un viņu aizturēja pasākuma apsardze,” sacīja Smita. “Kad aizdomās turamais bija saslēgts rokudzelžos, viņš norādīja, kur viņš izmetis ieroci, un šis ierocis tika atrasts, kā arī viņš norādīja, ka ir izdarījis šo noziegumu.”
Viņa piebilda, ka aizdomās turamais iepriekš nav nonācis policijas redzeslokā.
Prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) nosodīja šaušanu.
“Šīm šausmīgajām slepkavībām Vašingtonā, kuru pamatā acīmredzami ir antisemītisms, ir jādara gals, TAGAD!,” Tramps rakstīja vietnē “Truth Social”. “Naidam un radikālismam nav vietas ASV. Izsaku līdzjūtību upuru ģimenēm. Tik skumji, ka šādas lietas var notikt! Dievs svētī jūs visus!”
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu sacīja, ka ir šokēts par slepkavībām, nosodīja šo incidentu un izteica līdzjūtību ģimenēm.
“Mēs esam liecinieki antisemītisma un nežēlīgas musināšanas pret Izraēlas valsti briesmīgajai cenai. Pret Izraēlu vērstās naida liesmas pieaug, un pret tām ir jācīnās līdz galam,” viņš sacīja paziņojumā.
FIB direktora vietnieks Dons Bongino (Don Bongino) sacīja, ka aizdomās turamo nopratina policija un FIB. Viņš vietnē “X” rakstīja, ka tas izskatās pēc “mērķtiecīga vardarbības akta”, un solīja drīzumā sniegt jaunāko informāciju.
Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs un ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) arī nosodīja šo incidentu, savukārt iekšzemes drošības sekretāre Kristi Noema (Kristi Noem) ierakstā vietnē “X” paziņoja: “Mēs sauksim šo apgānīto noziedznieku pie atbildības.”
Šī apšaude varētu dot politisku ieroci Netanjahu un viņa galēji labējiem partneriem ieņemt stingrāku nostāju konfliktā Gazas joslā, kā arī vairot Rietumu sabiedroto simpātijas Izraēlai, kuri uz Netanjahu izdarīja spiedienu, lai viņš atvieglotu palīdzības blokādi kara izpostītajā teritorijā.
Netanjahu trešdien sacīja, ka Izraēla būtu gatava pagaidu pamieram, lai nodrošinātu ķīlnieku atgriešanos. Taču citādi viņš sacīja, ka Izraēla turpinās militāro kampaņu, lai iegūtu pilnīgu kontroli pār Gazu.
Pēc 11 nedēļas ilgušās blokādes, kas bija ierobežojusi preču ievešanu Gazā, Izraēla pirmdien un otrdien Gazas joslā ielaida 100 palīdzības kravas automašīnas ar miltiem, bērnu pārtiku un medicīnisko aprīkojumu, paziņoja Izraēlas militārie spēki. Taču ANO amatpersonas ziņoja, ka palīdzība, sadales problēmu dēļ, līdz šim nav nonākusi pie cilvēkiem. Pasaules eksperti brīdina par draudošo badu Gazas teritorijā.
Trešdienas apšaude noteikti vēl vairāk saasinās ASV debates par karu Gazā, kas ir polarizējušas nelokāmos Izraēlas un palestīniešu atbalstītājus.
Lasiet arī: Izraēla pēc 11 nedēļu ilgas blokādes Gazas joslā ieved humāno palīdzību, ANO to sauc par “pilienu jūrā”
