Spraigās vēlēšanas gan Vācijā, gan Eiropas Parlamentā, karš Gazā un pieaugošā politiskā polarizācija un radikalizācija aizvadītajā vēlēšanu gadā veicinājusi “politiski motivētu” noziegumu skaita pieaugumu Vācijā, sasniedzot rekordaugstu līmeni, paziņoja Vācijas Iekšlietu ministrija, īpaši strauji pieaugot galēji labējo vardarbības gadījumu skaitam, otrdien, 20.maijā, ziņo “Politico” un “Reuters”.
“Mēs turpināsim cīņu pret labējo ekstrēmismu,” otrdien Berlīnē sacīja iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints (Alexander Dobrindt), iepazīstinot ar gada ziņojumu par politiskās ideoloģijas motivētiem noziegumiem.
Kopumā 2024.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, policijas reģistrēto politiski motivētu noziegumu skaits palielinājās par 40,2%, sasniedzot 84 172, teikts Iekšlietu ministrijas ziņojumā. Tas ir rekords kopš 2001.gada, kad sāka vākt šādus datus.
Noziegumi, kas piedēvējami labējās ideoloģijas motivētiem likumpārkāpējiem, veidoja lielāko daļu no visiem politiski motivētajiem noziegumiem
Vardarbīgu politisko noziegumu skaits pieauga par 15% līdz 4 107, kas ir augstākais līmenis kopš 2016.gada. Saskaņā ar ziņojumu vairāk nekā katrs ceturtais vardarbīgais noziegums tika piedēvēts labējās ideoloģijas pārstāvjiem.
“Četrdesmit piecus procentus no politiski motivētas vardarbības upuriem ievainoja labējie uzbrucēji,” sacīja Dobrints. Kā piemēru viņš minēja uzbrukumus geju gājieniem, ko pagājušajā vasarā sarīkoja galēji labējo jauniešu organizētas grupas.
Citviet policija reģistrēja arvien vairāk uzbrukumu migrantiem, īpaši pēc vairākiem plaši izskanējušiem uzbrukumiem ar automašīnām un nažiem sabiedriskos pasākumos, ko pastrādāja imigranti, no kuriem daži bija patvēruma meklētāji.
Dati liecina, ka ir palielinājies arī politiski motivētu noziegumu skaits, ko pastrādājuši galēji kreisi noskaņotie, lai gan šādi noziegumi daudz retāk bija vardarbīgi.
“Politisko noziegumu un vardarbības pieaugums nav tikai statistiska parādība – tas atspoguļo mūsu sabiedrības polarizāciju un pieaugošo radikalizāciju un vēlreiz apliecina, ka mūsu demokrātija ir pakļauta spiedienam,” sacīja Vācijas Federālā kriminālpolicijas biroja vadītājs Holgers Minhs (Holger Münch). “Mums ir jāsaprot, ka sabiedrība kopumā un daļa jauniešu virzās uz labējo pusi un pieaug piekrišana vardarbībai.”
Kā norāda Minhs, pieaugošā radikalizācija izpaudās arī uzbrukumos politiķiem un kampaņu darbiniekiem; pagājušajā gadā tika reģistrēti 8 034 šādi noziegumi.
Amatpersonas arī pauda bažas par antisemītisku noziegumu skaita pieaugumu. Saskaņā ar ziņojumu 2024.gadā tika reģistrēti 6 236 antisemītiski noziegumi, kas ir par gandrīz 21% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Galēji labējā Alternatīva Vācijai (AfD) 2024.gadā vēlēšanās sasniedza savus līdz šim labākos rezultātus pēdējās piecās vēlēšanās, pieprasot stingrākus imigrācijas noteikumus un pat izstāšanos no ES.
Tāpat kā citas Rietumvalstis, arī Vāciju ir skārusi spriedze, ko izraisījis galēji labējo populistu uzplaukums, ekonomiskā nenoteiktība un pieaugošās dusmas, īpaši imigrantu kopienās, par valdības atbalstu Izraēlai tās karā pret “Hamās” Gazas joslā.
Vācijas drošības dienesti nesen partiju nodēvēja par “labēji ekstrēmistisku”, atsaucoties uz gadījumiem, kad tās biedri naturalizētos pilsoņus dēvēja par “pases vāciešiem” un musulmaņu imigrantus saistīja ar noziedzību.
Neraugoties uz to, Dobrints sacīja, ka nav iemesla aizliegt AfD. Partija, kas pašlaik ir otrā lielākā parlamentā, noliedz, ka tā apdraud demokrātiju, apgalvo, ka iestājas pret vardarbību, un juridiski apstrīd ekstrēmistu apzīmējumu.
“Lai aizliegtu kādu partiju, mums ir jābūt pierādījumiem par uzbrukumu tiesiskumam un demokrātijai,” sacīja Dobrints, “un drošības dienestu nesen veiktais novērtējums par to nesniedz pietiekamus pierādījumus.”
Lasiet arī: Tramps atklāj aizsardzības sistēmas “Zelta kupols” plānus
