Venēcijas biennāles rīkotāji saskārušies ar plašu kritiku pēc tam, kad paziņojuši par lēmumu atļaut dalību Krievijas pārstāvjiem, raksta “Politico.”
Krievija mākslas festivālā drīkstēs piedalīties pirmo reizi kopš Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Vairākas valstis aicinājušas rīkotājus pārvērtēt lēmumu, un Eiropas Savienība draudējusi atņemt biennāles finansējumu.
Prestižā mākslas pasākuma rīkotāji marta sākumā paziņoja, ka Krievijas pārstāvji drīkstēs piedalīties pasākumā, kas šogad norisināsies no maija līdz novembrim. Savu lēmumu Venēcijas biennāles rīkotāji pamatojuši ar to, ka noraida jelkādu izslēgšanu vai cenzūru kultūrā un mākslā. Biennālē, kas notiek katru otro gadu, piedalās dažādu valstu pārstāvji, bet pēc 2022.gada Krievijai ceļš uz mākslas festivālu bija slēgts.
Latvijas Kultūras ministrija informējusi, ka iniciatīvu, ko uzsāka Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce, dažu dienu laikā atbalstīja 22 valstu ministri – Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Horvātijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Zviedrijas un Ukrainas. Kultūras ministri aicinājuši rīkotājus vēlreiz izsvērt Krievijas Federācijas dalību. Vēstulē sacīts, ka, atbildot uz Krievijas pastrādātajām zvērībām un agresijas radītajām sekām cilvēkiem un kultūrai,
uz Maskavu joprojām attiecas ES un starptautiskās sankcijas, tostarp kultūras jomā,
kas piemērotas par starptautisko likumu un Ukrainas suverenitātes pārkāpumiem.
Vēstulē citēta arī mākslinieku un kuratoru pozīcija, kuri pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā atteicās no dalības Krievijas paviljonā. Kā toreiz norādīja Krievijā dzimušais mākslinieks Kirils Savčenkovs, kurš kopā ar Aleksandru Suharevu un lietuviešu kuratoru Raimundu Malašausku atsauca savu dalību paviljonā: “Mākslai nav vietas, kad civiliedzīvotāji mirst raķešu apšaudēs, kad Ukrainas iedzīvotāji slēpjas patvertnēs un kad protestētāji pret Krieviju tiek apklusināti.”
EK tehnoloģiju un drošības jomas viceprezidente Henna Virkunena (Henna Virkkunen) un ES sporta komisārs Glens Mikallefs (Glenn Micallef) 10.martā kopīgā paziņojumā norādīja, ka bloka dalībvalstīm, institūcijām un organizācijām ir jārīkojas atbilstoši ES sankcijām, un Venēcijas biennāles rīkotāju lēmums atļaut Krievijai atgriezties ir pretrunā ar ES kopējo atbildi uz Maskavas brutālo agresiju. Komisāri brīdināja, ka, gadījumā, ja Krievijai tiks ļauts piedalīties, tiks lemts par turpmāko rīcību, tostarp apturot vai pārtraucot ES finansējuma sniegšanu festivālam.
Itālijas Kultūras ministrija informējusi, ka iebilst rīkotāju lēmumam. Savukārt, kā jau sagaidāms, Krievija priecājas par Venēcijas biennāles organizatoru doto iespēju. Maskava tradicionāli centusies izmantot mākslu, kultūru un sportu kā maigās varas ieročus, lai izbeigtu starptautisko diplomātisko izolāciju.
Lasiet arī: Atbalstot Ukrainu, Latvijas sportisti nepiedalīsies paralimpisko spēļu atklāšanā