No otrdienas, 13.februāra, Baiba Šmite-Roķe sāk pildīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amata pienākumus.
Valdība Šmiti-Roķi VID ģenerāldirektores amatā apstiprināja 30.janvārī.
Jaunā ģenerāldirektore, uzrunājot ministrus, valdības sēdē sacīja, ka cilvēki vēlas godīgu, loģisku, dialogam atvērtu iestādi, apsolot, ka viņas vadībā VID mainīsies uz modernu un klientu orientētu dienestu. Vienlaikus viņa vēlas, lai ministri ir gatavi uzņemties līdzatbildību lielu pārmaiņu veikšanā, jo priekšā gaidāmi izaicinājumi, kas attiecas ne tikai uz VID.
Šmite-Roķe sacīja, ka īstenos pārmaiņas trīs virzienos, proti, gaidāma VID digitālā transformācija, skaidri saprotami pakalpojumi un VID kā organizācijas reforma. Iestādes kultūras maiņa būs izaicinošākais punkts, uzskata jaunā vadītāja.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.
Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu,
nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.
FM ir rosinājusi veikt VID darbības pilnveides pasākumus – mainīt VID organizatorisko struktūru un padotības īstenošanas formu. VID reformas galvenā iecere ir sekmēt VID stratēģijā noteiktās misijas – VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai – sasniegšanu. Reformā paredzēts nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām, proti, nodalīt no VID struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus.
Šmites-Roķes kandidatūra apstiprināšanai tika virzīta atbilstoši Valsts kancelejas izsludinātā atklātā konkursa rezultātiem un finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) ieteikumam.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 9.augusta rīkojumu šā gada 12.februārī tika izbeigtas valsts civildienesta attiecības ar līdzšinējo VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.
Pērn 5.oktobrī Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” VID ģenerāldirektora kandidatūru pēc finanšu ministra ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets.
Valsts kancelejas organizētais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu noslēdzās 18.decembrī. Ņemot vērā komisijas sniegto pretendentu novērtējumu mutvārdu intervijā un pretendentu vadības kompetenču novērtējumu, komisija pieņēma lēmumu sniegt ieteikumu finanšu ministram par Šmites-Roķes un Vitas Narnickas iecelšanu VID ģenerāldirektora amatā.
Finanšu ministrs, izvērtējot pretendentu darba pieredzi un kompetences, stratēģisko redzējumu par VID attīstību, lai nodrošinātu tā transformāciju uz cilvēkcentrētu un digitālu pakalpojumu sniegšanu, procesu efektivizāciju un, lai sasniegtu mērķi, veidojot vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, kā arī, uzklausot uzņēmēju organizāciju viedokli, pieņēma lēmumu ieteikt apstiprināt Šmites-Roķes kandidatūru iecelšanai VID ģenerāldirektora amatā.
Ašeradens norāda, ka Šmites-Roķes līdzšinējā darba pieredze ir ļāvusi viņai pilnvērtīgi iepazīt un izprast VID darba specifiku. Atlases procesā novērtēts, ka viņa skaidri saredz darba prioritātes. Tuvākajā laikā plānota VID reforma ar pilnveides pasākumiem, piedāvājot veikt izmaiņas dienesta organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu.
Tādējādi Šmitei-Roķei kopā ar visu VID kolektīvu būs jāstrādā pie dienesta uzticamības atjaunošanas, klientu servisa uzlabošanas un pakalpojumu digitālās transformācijas, lai kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā un sniegtu sabiedrības interesēm atbilstošus pakalpojumus, uzsver Ašeradens.
Šmite-Roķe aģentūrai LETA pavēstīja, ka viņa pilnībā atbalsta finanšu ministra redzējumu par VID reorganizāciju, un viņas turpmākā darbība būs vērsta uz tās mērķu izpildi un īstenošanu. Šmite-Roķe uzsver, ka ir nepieciešama strauja VID pārveide par klientorientētu iestādi, kas balstīta uz digitāliem pakalpojumiem, uzlabojot iestādes reputāciju iedzīvotāju vidū, vienlaikus turpinot nepieciešamo darbu ēnu ekonomikas mazināšanā.
“Arī es vēlos redzēt VID kā modernu, digitāli attīstītu un uz klientu servisu orientētu iestādi, lai dienests kļūtu par modernāko valsts pārvaldes iestādi Latvijā un vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā,” pauda Šmite-Roķe.
Šmite-Roķe VID strādā kopš 2000.gada, bet 2015.gadā kļuva par Akcīzes preču aprites daļas vadītāju. Kopš 2020.gada Šmite-Roķe strādāja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā, savukārt no 2023.gada maija pildīja arī pārvaldes direktora pienākumus.
Līdztekus minētajiem amatiem Šmite-Roķe piedalījusies un vadījusi dažādas komitejas un padomes. No 2005.gada Šmite-Roķe ir FM Prognozēšanas darba grupas locekle, no 2006.gada – Eiropas Komisijas Akcīzes komitejas locekle, savukārt no 2015.gada viņa vada VID Akcīzes konsultatīvo padomi.
Ikdienas darbs pārvaldē saistīts ar praktiski visu VID administrēto nodokļu administrēšanas procesu, klientu apkalpošanas un konsultēšanas, normatīvo aktu izstrādes, starptautiskās informācijas apmaiņas, akcīzes preču aprites uzraudzības un nodokļu saistību izpildes darba organizēšanu. Viņas galvenie darba pienākumi iekļāva pārvaldes darba organizēšanu un kopumā vairāk nekā 800 darbinieku vadību.
Šmite-Roķe Latvijas Universitātē ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu ekonomikā un šobrīd Rīgas Tehniskajā universitātē studē doktorantūrā ekonomikas un vadības studiju jomā. Doktorantūras studijās Šmite-Roķe kā zinātniskais asistents veic pētījumus par nodokļu sistēmu kā instrumentu valsts ilgtspējīgai attīstībai.
Lasiet arī: Krauze: Riska fondam ir jābūt obligātam, jo brīvprātīgi šāda sistēma nestrādu