Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ziņo, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu šī gada pirmajā ceturksnī bija 1 462 eiro,. Salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, tā palielinājās par 160 eiro jeb 12,3%.
Savukārt, salīdzinājumā ar 2022. gada ceturto ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa šī gada pirmajos trijos mēnešos kopumā pieauga par 1,3%, bet stundas samaksa samazinājās par 1,7% – darba samaksas fondam paliekot nemainīgam, bet nostrādātajām stundām pieaugot par 1,7%.
2023. gada janvārī valstī noteiktā minimālā alga palielinājās no 500 līdz 620 eiro – par pilnas slodzes darbu – jeb par 24%.
Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 071 eiro
Tā ir aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, un ir 73,2% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 12,3%, bet, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, reāli samazinājās par 6,1%. Tas liecina par algoto darbinieku pirktspējas krišanos, turklāt piekto ceturksni pēc kārtas.
Salīdzinot ar 2022.gada pirmo ceturksni, šī gada attiecīgajos mēnēšos vidējās neto darba samaksas pārmaiņas ietekmēja arī maksimālā neapliekamā minimuma pieaugums 2022. gada 1. jūlijā – no 350 līdz 500 eiro – un koeficienta, ko piemēro diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinos, palielināšana.
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada pirmajā ceturksnī bija 1 149 eiro. Salīdzinot ar 2022.gada pirmo ceturksni (1 003 eiro), tā pieauga par 146 eiro jeb 14,5%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada pirmajā ceturksnī bija 856 eiro, un gada laikā tā pieauga par 14,6 %.
[Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem. Mediāna – vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū – pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu – CSP.]
Privātajā sektorā gada pieaugums ir straujāks: šā gada pirmā ceturkšņa mēneša vidējā bruto darba samaksa šajā sektorā bija 1 483 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā sabiedriskajā sektorā (pieaugums 13,1%). Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1 422 eiro, un tā pieauga par 10,5 %. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 366 eiro jeb par 9,4%.
Salīdzinot ar 2022.gada pēdējo ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 2%, no tā vispārējās valdības sektorā – par 3,8 %. Savukārt privātajā sektorā bija vērojams pieaugums par 3%.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas. Jāņem vērā, ka 2022.gada pirmajā ceturksnī, kas tiek izmantots par bāzi gada pieaugumu aprēķiniem, Ccovid-19 pandēmijas ierobežojumu skarto nozaru uzņēmumiem vēl tika maksātas nepilna darba laika algu subsīdijas un speciālās piemaksas veselības nozares darbiniekiem.
Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita (kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem) pārmaiņās.
Darba samaksas fonds šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn, valstī kopumā pieauga par 15,4% jeb 429,5 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē – par 19,4 tūkstošiem jeb 2,7%.
***
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk, virs 20%, pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, enerģētikas, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē. Savukārt tā samazinājās veselības un sociālās aprūpes nozarē (-2,7%).
Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē straujo pieaugumu ietekmēja darbinieku skaita kritums, kamēr aprēķinātais atalgojuma fonds palielinājās par 12,4%. Veselības un sociālās aprūpes nozares vidējo rādītāju visvairāk ietekmēja atalgojuma fonda samazinājums veselības aizsardzības apakšnozarē (-2,8 %) un darbinieku skaita pieaugums sociālajā aprūpē.
Labāk atalgoto nozaru tops paliek nemainīgs. Vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu 2023.gada pirmajā ceturksnī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2 803 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 461 eiro), enerģētikas (1 951 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (1 911 eiro), valsts pārvaldē (1 626 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 593 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 530 eiro) un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (1 487 eiro).
Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 945 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo ceturksni, šī gada pirmajos trijos mēnešos vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Latgalē (16,4%) un Vidzemē (15,3%), kur vidējais atalgojums ir zemāks, salīdzinot ar pārējiem reģioniem un kuru vairāk ietekmēja minimālās algas pieaugums valstī.
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 630 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1038 eiro), kas ir par 36% mazāk nekā galvaspilsētā. Jāatzīmē, ka vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā samazinājās, visvairāk Latgalē – par 3,0 procentpunktiem – un Vidzemē – par 2,7 procentpunktiem.
***
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2023.gada pirmajā ceturksnī bija 9,18 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,2 % (2022. gada pirmajā ceturksnī – 8,73 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,00 līdz 11,56 eiro jeb par 5,1%. To ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 15,5% un 9,9% gada laikā.
***
No Baltijas valstīm Latvijā vidējais atalgojums audzis lēnāk. Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgajiem mēnešiem, Igaunijā un Lietuvā vidējā bruto darba samaksa auga par 13,3%, savukārt Latvijā temps bija nedaudz zemāks – 12,3%.
Šogad visās trijās Baltijas valstīs tika palielināta valstī noteiktā minimālā alga. Visstraujākais minimālās algas pieaugums bija Latvijā – 24,0% (no 500 līdz 620 eiro), Lietuvā tas bija 15,1% (no 730 līdz 840 eiro), Igaunijā – 10,9% (no 654 līdz 725 eiro).
Lasiet arī: Ēnu ekonomika Latvijā – joprojām augsta
