Otrdien, 30.maijā, publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) apkopojums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs liecina: ēnu ekonomikas apjoms Latvijā – 26,5% no IKP – pērn saglabājies gandrīz 2021.gada līmenī.
Samazinājums ir tikai -0,1 procentpunkti. Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir sarukusi Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.
SSE Riga profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors un veiktā pētījuma – apjomīga pat šajā atstāstā – autors Dr. Arnis Sauka skaidro, ka, atbilstoši šī ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas Baltijas valstīs tiek apkopoti kopš 2009.gada,
kopš 2016.gada ēnu ekonomikas apjomA Latvijā – ar mazu izņēmumu 2019.gadā – bijA tendencE pieaugt:
20,7% no IKP 2016.gadā, 24,2% no IKP 2018.gadā, 25,5% no IKP 2020.gadā. Savukārt 2021.gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022.gadā, kā jau teikts iepriekš, pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.
Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022.gadā ir mazinājies Igaunijā – par vienu procentpunktu, salīdzinot ar 2021.gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Toties Lietuvā 2022.gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP.
Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009.gada,
kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.
Pētījuma autors Dr. Arnis Sauka: “Jau vairāk kā desmit gadus veidojot ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs, uzsveram, ka ir svarīgi lai pie ēnu ekonomikas mazināšanas tiktu pieiets gudri un kompleksi. Piemēram, nodrošinot koordināciju starp dažādām ministrijām un to pakļautībā esošām iestādēm, datu apmaiņu un savietojamību, kā arī spēju rast jaunākus, modernākus risinājumus cīņai pret ēnu ekonomiku.
Esam uzsvēruši arī to, ka ēnu ekonomiku nav iespējams mazināt tikai ar represīvām metodēm.
Proti, lai arī tas ir sarežģītāk un var prasīt vairāk laika, politikas veidotājiem tomēr ir jāiegulda daudz lielāks darbs, lai veicinātu uzņēmēju vēlēšanos nodokļus maksāt labprātīgi.
Piemēram, pašiem politikas veidotājiem demonstrējot efektīvāku nodokļu izlietošanu uzņēmēju un plašākas sabiedrības interesēs, kā arī caurskatāmāku valsts un pašvaldības iestāžu darbību, piemēram, bez korupcijas ēnas. Joprojām būtu arī jāstrādā pie tā, lai sabiedrības acīs tiktu taisnīgāk un arī ātrāk iztiesāti korupcijas un citi ekonomikas noziegumi, kā arī jāturpina darbs pie uzņēmējiem draudzīgākas, paredzamākas biznesa vides, tai skaitā – nodokļu politikas. Pretējā gadījuma neredzu iemeslus, kāpēc ēnu ekonomika Latvijā turpmākajos gados varētu mazināties.”
***
Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā un Igaunijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2022.gadā bija “aplokšņu algas”, kas Latvijā veido 46,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā – 44,5%. Neuzrādītie ieņēmumi Latvijā 2022.gadā sastāda 29% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente – 24,3%. Neuzrādītie darbinieki, Igaunijā, 2022.gadā, sastāda 28,0% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādītie ieņēmumi 27,5%. Savukārt Lietuvā, 2022.gadā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente bija neuzrādītie ieņēmumi 36,5% no kopējās ēnu ekonomikas, kurai seko aplokšņu algas – 34,0% – un neuzrādīto darbinieku komponente – 29,5%.
Vidējās algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts jeb “aplokšņu algas”, 2022.gadā Latvijā, salīdzinājumā ar 2021.gadu, pieauga par 1,2 procentpunktiem un sasniedza 25%. Šis ir augstākais aplokšņu algu apjoms Latvijā kopš 2013.gada. Vēl lielāks aplokšņu algu pieaugums 2022.gadā ir vērojams Lietuvā, kur, salīdzinājumā ar 2021.gadu, aplokšņu algas ir palielinājušās par 3,8 procentpunktiem, sasniedzot 20%. Savukārt Igaunijā aplokšņu algas 2022.gadā ir nedaudz mazinājušās – par 0,2 procentpunktiem un sasniedz 16,8%. Tādējādi, aplokšņu algu apjoms joprojām ir izteikti lielāks Latvijā, lielā mērā izskaidrojot arī kopējās ēnu ekonomikas atšķirības – sevišķi starp Latviju un Igauniju.
Ienākumu (peļņas) neuzrādīšanas jomā 2022.gadā, salīdzinoši ar 2021.gadu vērojams samazinājums gan Latvijā, gan Igaunijā. Proti, vidējā ienākumu daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2022.gadā Latvijā bija 16,3% (samazinājums par 2,3 procentpunktiem, salīdzinājumā ar 2021.gadu), bet Igaunijā 11,1% (samazinājums par vienu procentpunktu).
Lietuvā, salīdzinājumā ar 2021.gadu, ienākumu neuzrādīšana palielinājās par 2,9 procentpunktiem, 2022.gadā sasniedzot 19,7%. Lietuvā 2022.gadā vērojams pieaugums arī darbinieku neuzrādīšanā (vidējais % no darbinieku kopskaita, kas tiek nodarbināti bez līguma) – proti, +5,5 procentpunkti salīdzinājumā ar 2021.gadu, sasniedzot 14,4%.
Tādējādi visās trīs ēnu ekonomikas galvenajās kompenentēs šie ir augstākie rādītāji Lietuvā, kopš tiek mērīts ēnu ekonomikas apjoms Baltijas valstīs. Darbinieku neuzrādīšanas apjoms 2022.gadā, salīdzinoši ar 2021.gadu, ir nedaudz pieaudzis arī Latvijā, sasniedzot 11,1% (+0,4 procentpunkti), bet samazinājies Igaunijā līdz 9,5% (-1,0 procentpunkti).
Papildus mērījumiem par reģistrēto uzņēmumu iesaistīšanos ēnu ekonomikā, pētījuma autori aprēķina arī nereģistrētās uzņēmējdarbību proporciju Baltijas valstīs. Saskaņā ar šīm aplēsēm, preču vai pakalpojumu daudzums no kopējā apjoma, ko sniedz nereģistrētie uzņēmēji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 2022.gadā bija attiecīgi, 8,5%, 9,5% un 6,3%.
***
Atbilstoši pētījuma rezultātiem, vispārējais kukuļdošanas līmenis (procents no ienākumiem, ko firmas maksā neoficiālos maksājumos, lai “nokārtotu lietas”) 2022.gadā, salīdzinājumā ar 2021.gadu, ir samazinājies Lietuvā (-1,9 procentpunkti) un Igaunijā (-0,6 procentpunkti), un attiecīgi bija 10,4% un 6,4%.
Latvijā vispārējais kukuļdošanas līmenis 2022.gadā sasniedza 9,4%, kas ir pieaugums par 0,2 procentpunktiem, salīdzinājumā ar 2021.gadu. Pētījuma rezultāti arī parāda, ka visās Baltijas valstīs 2022.gadā, salīdzinoši ar 2021.gadu, ir nedaudz samazinājies vidējais % no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu.
Proti, Latvijā vērojams samazinājums par 0,1 procentpunktiem, sasniedzot 7,9%. Lietuvā – samazinājums par 1,1 procentpunktiem, sasniedzot 6,6%, bet Igaunijā – samazinājums par 1,9 procentpunktiem, šai ēnu ekonomikas komponentei samazinoties līdz 2,1%.
Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis 2022.gadā Latvijā ir vērojams Rīgas reģionā un Vidzemē. Savukārt nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecības nozarē.
Profesors Arnis Sauka: “Kopš 2015.gada ēnu ekonomika būvniecības nozarē Latvijā samazinājās: 40,0% 2015.gadā, 38,5% 2016.gadā, 35,2% 2017.gadā, 34,1% 2018.gadā, 30,7% 2019.gadā un 28,7% 2020.gadā. Savukārt 2021.gadā nozarē bija vērojams ēnu ekonomikas pieaugums līdz 31,2%. Pērn ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā, salīdzinājuma ar 2021.gadu, palielinājās vēl par 3,3 procentpunktiem un pieauga līdz 34,5%.”
Ēnu ekonomikas apjoms 2022.gadā mazumtirdzniecībā Latvijā sasniedza 30,5% (29,8% 2021.gadā), pakalpojumu sektorā – 28,6% (27,5% 2021.gadā), ražošanā – 23,9% (25,0% 2021.gadā), bet vairumtirdzniecībā – 20,5% (24,4% 2021.gadā).
***
Uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām ir relatīvi apmierināti ar nodokļu iekasētāju – Latvijas gadījumā tas ir Valsts ieņēmumu dienests (VID) – darbību. Skalā no 1 līdz 5, kur 5 nozīmē ļoti lielu apmierinātību, 2022.gadā apmierinātība ar VID Latvijā sasniedz 3,6 (3,6 arī 2021.gadā), bet Lietuvā – 3,61 (3,56 – 2021.gadā) un Igaunijā – 3,81 (3,74 – 2021.gadā).
Pētījuma rezultāti liecina, ka 2022.gadā, salīdzinoši ar 2021.gadu, visās Baltijas valstīs palielinājusies uzņēmēju apmierinātība ar valsts nodokļu politiku: no 2,70 uz 2,76 Latvijā; no 2,81 uz 2,99 Lietuvā; no 3,02 uz 3,13 Igaunijā. Pieaugusi arī uzņēmēju apmierinātība ar biznesa likumdošanas kvalitāti: Latvijā no 2,98 2021.gadā, uz 3,11 2022.gadā; Lietuvā: no 2,89 uz 2,97, bet Igaunijā: no 3,25 uz 3,44.
Savukārt apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem Latvijā, 2022.gadā, saglabājusies 2021.gada līmenī: 2,89 no 5.0. Igaunijā tā pieaugusi no 2,51 uz 2,70, bet Lietuvā samazinājusies no 2,91 uz 2,86.
Tāpat pētījuma rezultāti parāda, ka – lai arī jaunāki un mazāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu aktivitātēs, nekā lielāki un vecāki uzņēmumi – kopējais pienesums ēnu ekonomikas apjoma veidošanā ir tieši lielākiem uzņēmumiem (ar vairāk par 50 darbiniekiem un gada apgrozījumam pārsniedzot pusmiljonu eiro). Šāda tendence ir tieši saistīta ar to, ka lielākie uzņēmumi, lai arī ēnu ekonomikā iesaistās proporcionāli mazāk, tomēr apgroza daudz lielākus finanšu līdzekļus.
Vērtējot jaunākos ēnu ekonomikas datus, profesors Arnis Sauka atzīst: “Ņemot vērā, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā nemazinās jau ilgāku laiku, būtu nopietni jāpārdomā pieeja tās mazināšanā. Kopējais ēnu ekonomikas apjoms norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas nav problēmas tikai kādas vienas vai vairāku nozares ietvaros – mēs redzam, ka galvenie ēnu ekonomikas cēloņi un dzinuļi pēc būtības ir līdzīgi.
Tāpēc, pretēji politikas veidotāju iepriekš praktizētajai pieejai ēnu ekonomikas mazināšanā koncentrēties uz atsevišķām nozarēm, piemēram būvniecības vai veselības nozarēm, sākumā būtu jāievieš jau iepriekš pieminētie horizontālie pasākumi, kas ir būtiski uzņēmējdarbības vides un uzņēmēju nodokļu morāles jeb vēlmes labprātīgi maksāt nodokļus uzlabošanai.
Lai spētu īstenot šādus sarežģītus pasākumus un spētu ieviest izmaiņas ēnu ekonomikas dinamikā, būtu jāsāk tieši ar kopējās valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanu, lai ar sarežģītiem problēmjautājumiem strādātu iespējami kvalificētāki cilvēki. Tas ir svarīgi ne tikai ēnu ekonomikas mazināšanai, bet arī daudzu citu problēmjautājumu risināšanai, tyo skaitā – veselības un izglītības sistēmas pilnveidošanai.”
***
SSE Riga veidotais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs tiek noteikts reizi gadā, izmantojot triju valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām “aplokšņu algām”.
Lasiet arī: Ar nodokļiem vien izrāvienu ekonomikā nepanākt, skaidro Kazāks
