Baltkrievu aktīviste Volha Karača, kas jau deviņus gadus dzīvo Lietuvā un vada Starptautisko pilsonisko iniciatīvu centru Mūsu mājas (Naš dom / Our house), ir sadarbojusies ar Krievijas izlūkdienestu, secina Lietuvas Valsts drošības departaments.
Viņa ir starptautiski vairāk pazīstama ar sava vārda krievisko versiju – kā Olga Karača.
Dienesta apkopotā informācija bijusi iemesls, kādēļ Migrācijas departaments pagājušajā nedēļā atteica patvēruma piešķiršanu Karačai. Savukārt Valsts drošības departaments Karačas rīcību izvērtēja saistībā ar viņas patvēruma pieprasījuma izskatīšanu.
Pati Karača pirmdien, 21.augustā, paziņoja: “Neesmu strādājusi neviena specdienesta labā, nedz Krievijas, nedz Baltkrievijas.” Viņa uzsvēra, ka ne pirmo reizi dzird par sevi tādas nomelnojošas apsūdzības. Tapat Karača norāda, ka Lietuvas varas iestādes savu pozīciju skaidro arī tādēļ, ka savā laikā viņa intervējusi – jau mirušo – skandalozo un klaji šovinistisko Krievijas politiķi Vladimiru Žirinoviski.
Aktīviste pauda apņēmību vērsties tiesā.
Te redzama viņas 2019.gada uzruna ASV sakņotās bezpeļnas organizācijas International Service for Human Rights (Cilvēktiesību starptautiskais dienests) mājas lapā:
Lietuvas Valsts drošības departamenta sagatavotajā dokumentā secināts, ka Karača no 2015. līdz 2019.gadam apmeklējusi Krievijas teritoriju, lai tiktos ar Krievijas izlūkdienestu darbiniekiem, kā arī ir uzturējusi neklātienes saziņu ar viņiem.
Kā liecina Lietuvas drošības dienesta apkopotā informācija, Karača ar Krievijas izlūkdienestu saistītām personām nodevusi dokumentus, kā arī sniegusi informāciju par Baltkrievijas režīmu, kā arī par opozīcijas pārstāvjiem un to darbību.
Karača esot vēlējusies iegūt Krievijas institūciju atbalstu savai politiskajai darbībai Baltkrievijā un ar Krievijas izlūkdienestu pārstāvjiem esot pārrunājusi savas iespējamās politiskās saistības pret Krieviju, ziņo Lietuvas Valsts drošības departaments.
“Krievijas izlūkdienesta pārstāvji parūpējās par Karačas tēlu Lietuvā un ārvalstīs, konsultēja un ierosināja viņas publiskās aktivitātes, brīdināja un apmācīja risku mazināšanā,” lasāms departamenta sagatavotajā dokumentā.
Tajā arī uzsvērts, ka
Krievijas izlūkdienestam joprojām interesē iespējas izmantot Karaču
izlūkošanas un ietekmes mērķiem Lietuvā un ārvalstīs.
“Krievijas izlūkdienests var izmantot savas saites ar Karaču darbībām pret Lietuvu un tās interesēm, un tādēļ viņa apdraud Lietuvas valsts drošību,” secinājis Lietuvas Valsts drošības departaments, piebilstot, ka secinājumos aprakstītos apstākļus apliecina dienesta rīcībā esošā slepenā informācija.
Karača pirmdien paziņoja, ka Lietuvas izlūkdienestam vajadzētu sniegt pierādījumus tādām apsūdzībām. Baltkrievu aktīviste pauda pateicību Lietuvai par sevis un viņas bērnu paglābšanu, kad Baltkrievijas Valsts drošības komiteja mēģināja tos nolaupīt, tomēr uzsvēra, ka izlūkošanas informācijā nevar paļauties uz citu konkurējošu nevalstisko organizāciju sniegto informāciju, to nepārbaudot.
“Es saprotu, ka
dažādām baltkrievu organizācijām Lietuvā kļūst šauri
un ka notiek neglīta cīņa par ietekmi un varu, bet es varu viennozīmīgi teikt, ka nekādas sadarbības nav bijis un nevarēja būt,” viņa uzsvēra.
Karača paziņoja, ka pēdējo reizi Krievijā bija 2019.gada oktobrī, kad tur piedalījās konferencē. 2020.gada martā viņa no Baltkrievijas aizbēga uz Lietuvu un kopš tā laika neesot apmeklējusi ne Krieviju, ne savu dzimteni. Viņa arī apgalvoja, ka nekad nav lūgusi finansiālu atbalstu no Krievijas un runājusi ar Krievijas izlūkdienestu pārstāvjiem.
“Es piedalījos dažādās konferencēs Krievijā, bet man nav zināms par tikšanās reizēm ar izlūkdienestu amatpersonām. Protams, tur bija dažādi cilvēki, bet kā es varu zināt, vai viņi nesadarbojas ar Valsts drošības komiteju,” Karača retoriski jautāja žurnālistiem.
“Ja kāds man tikšanās laikā būtu parādījis Federālā drošības dienesta virsnieka apliecību, es, skaļi lamājoties, viņu sūtītu tālu prom,” viņa piebilda.
2014.gadā Karačai tika piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Lietuvā, kas regulāri pagarināta, un, pēc viņas teiktā, viņa dzīvojusi pārmaiņus Lietuvā un Baltkrievijā līdz 2020.gada pavasarim, kad pilnībā pārcēlusies uz Viļņu. Aktīviste 2022.gadā iesniegusi lūgumu piešķirt patvērumu. Karačai iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš beidzas pēc divām nedēļām, un viņa bažījās, ka tā netiks pagarināta.
Neskatoties uz Valsts drošības departamenta atzinumu, Lietuvas Migrācijas departaments esot pieņēmis lēmumu Karačai izsniegt jaunu uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz “humāniem apsvērumiem”. Tomēr, ņemot vērā to, ka viņa apstrīdējusi departamenta lēmumu tiesā, arī lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu nav stājies spēkā. Karača gan varēs uzturēties Lietuvā, kamēr tiesa nebūs viņas lietu izskatījusi.
Mūsu mājas norāda, ka sniedz humāno, psiholoģisko un citu palīdzību baltkrieviem gan pašu mājās, gan Lietuvā, kā arī veic cilvēktiesību pārkāpumu monitoringu. Minskas režīms to 2022.gadā pasludināja par ekstrēmistu organizāciju bet pirms tam 2021.gadā Baltkrievijas Valsts drošības komiteja organizāciju iekļāva “teroristu sarakstā”. Karačai 2022.gada decembrī tika anulēta šīs valsts pase, to Interpola datu bāzē uzrādot kā zagtu.
Lasiet arī: VIDEO | Lukašenko “rēķinās” ar Baltijas valstu iebrukumu Baltkrievijā
