Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien, 6.jūlijā, pēc tikšanās, pateicās Valsts prezidentam Egilam Levitam par dabu valsts labā un sadarbību četru gadu garumā.
Šī bija Kariņa un Levita, kā Valsts prezidenta noslēdzošā tikšanās. Levita amata pilnvaras beigsies sestdien, 8.jūlijā, kad Saeimas ārkārtas sēdē svinīgo solījumu dos jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Pēc tikšanās, Levits pauda cerību, ka arī nākamais Valsts prezidents, turpinās izveidojušos “tradīciju, ka Valsts prezidents un premjers regulāri uztur ciešu dialogu”.
Levits norādīja, ka pēdējā tikšanās laikā tika pārrunāti divi būtiski jautājumi – NATO samits Viļņā un koalīcijas nākotnes jautājums.
Runājot par Viļņas NATO samitu, Levits atzīmēja, ka ir panākts zināms progress, kas varētu attiekties uz lēmumiem, kā stiprināt NATO Austrumu flangu. “Sarunas vēl turpinās, taču ir redzams jau iespējamās aprises, kādā veidā varētu tikt stiprināts NATO Austrumu flangu, it īpaši Baltijas gaisa telpas drošību,” norādīja Levits.
Tāpat Levits uzsvēra, ka Viļņas samita laikā arī Ukraina pietuvosies vairāk NATO – tiks piedāvāti pietiekoši labi risinājumi, kas varētu esošajos kara apstākļos Ukrainai dot zināmus drošības garantus, ka tā tiks uzņemta pēc iespējas ātrāk NATO.
“Latvija vienmēr ir atbalstījusi Ukrainas pievienošanos NATO,” pauda Levits
un piebilda, ka jautājums ir kad un kādā veidā tas notiks un kādas būs drošības garantijas līdz Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti.
Savukārt par otru apspriesto jautājumu – koalīcijas nākotni – Levits norādīja, ka pašlaik Kariņš ved sarunas ar koalīcijas partneriem un dažām opozīcijas partijām par iespējām paplašināt koalīciju. Levits skaidroja, ka iespējami ir dažādi modeļi tostarp, turpināt darbu pašreizējā koalīcijas sastāvā.
“Ja visas koalīcijas partijas apsēdīsies pie viena galda un izrunās visu kas ir “sakrājies” un kā turpināt darbu.
Tāpat ir iespējama cita koalīcija, taču mans uzstādījums ir ka šim neziņās periodam nevajadzētu būt pārāk garam un pa vasaras laikā ir jābūt skaidrībai, kā un kādā veidā darbosies koalīcija līdz nākamajam vēlēšanām 2026.gadā,” atzina Levits un norādīja, ka Kariņš ir vienisprātis ar viņu.
Kariņš medijiem uzsvēra, ka aizvadītajos četros gados bija jāpārvar pandēmijas likstas un citas grūtības, kas tagad jau ir piemirsušās.
“Baltkrievijas hibrīdapdraudējums pret Latviju, Lietuvu un Poliju, kas diemžēl šobrīd vēl turpinās un Krievijas atklātais un brutālais karš Ukrainā un tā izraisītās ekonomiskās sekas, energokrīze. Mēs visu to esam pārvarējuši un, ja skatāmies uz situāciju reģionā, Latvija ir noturējusi iekšējo stabilitāti, kurā liels nopelns ir arī Valsts prezidentam,” pauda Kariņš.
Runājot par koalīcijas paplašināšanas sarunām, Kariņš atzina, ka līdz ar jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanas notika zināma “sašūpošanās”. Tāpat Kariņš norādīja, ka valdības koalīcijā ir uzsvēris svarīgākos darāmos darbus, kas valdībai būtu jāpaveic. Līdztekus jau vairākas nedēļas premjers, ved plašas pārrunas ar dažādiem Saeimas politiskajiem spēkiem, lai risinātu jautājumus ar valdībā iestrēgušajām reformām.
“Sarunas vēl turpinās. Savukārt nestabilitātes pazīmes es nenovēroju. Drīzāk tie ir meklējumi, kā mēs labāk varam veikt savu darbu.
Sarunas turpināsies, pagaidām lielu jaunumu nav, bet mans mērķis paliek nemainīgs – meklēt pēc iespējas plašāku Saeimas atbalstu, lai varētu īstenot reformas,” uzsvēra Kariņš un piebilda, ka pašlaik sarunas tiek turpinātas un pie galda ir aicinātas visas piecas partijas.
Savukārt komentējot apspriestos jautājumus, saistībā ar Viļņas samitu, Kariņš atzīmēja, ka “pēc NATO samita būs salīdzinošs klusuma periods”. Šo laiku premjers plāno izmantot, lai tiktu skaidrībā, vai darbu valdībā turpinās esošais koalīcijas sastāvs vai tiks veidota jauna koalīcija. Ministru prezidents arī neprognozēja nekādus neparedzamus pavērsienus, nebūs arī kursa maiņas.
“Es noturēšu kursu tāds, kāds tas ir. Es meklēju praktiskā šī vārda nozīmē papildus atbalstu Saeimā, lai raitāk uz priekšu virzītos reformas ar lielāku Saeimas atbalstu,” skaidroja Kariņš
un norādīja, ka skaidrība varētu tikt sniegta vasaras vai augusta otrajā pusē, jo ir jāsāk nopietns darbs pie nākamā valsts budžeta.
Premjers uzsvēra, ka viņš nevar pieļaut neskaidrības budžeta veidošanas procesā, lai šie darbi neaizkavētos.
Kariņa ieskatā, skaidrību noteiks diskusijas un cik lielā mērā katrs politiskais spēks būs gatavs pieņemt vienu vai otru kompromisa virzienu – ne tikai no koalīcijas puses, bet arī no premjera.
“Visi iespējami varianti būtu kompromisi arī no manas puses. Es meklēju, vai ir iespējams paplašināt balsu skaitu, lai mēs varētu virzīties uz priekšu visās frontēs, kur tas ir vajadzīgs ekonomikas transformācijas mērķa dēļ,” uzsvēra Kariņš.
Iepriekš jau vēstīts, ka pašlaik valdošajā koalīcijā strādā Jaunā vienotība, Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts (AS), taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un Zemnieku savienību un Progresīvajiem, kam NA un AS iebilst.
Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija “kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests” un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.
Lasiet arī: Kariņš aicina koalīcijas partnerus “likt pie malas personiskās ambīcijas”
