Sociālā tīkla X (Twitter) lietotājus nepatīkami pārsteidzis Ministru prezidenta amata kandidātes Evikas Siliņas (JV) paustais intervijā par latviešu valodas zināšanas prasību Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem. Lielākā daļa sabiedrības uzsver, ka nākamā premjere būtībā “caur puķēm” pasaka, ka “Latvija turpinās auklēties ar personām, kas nav iemācījušās un arī netaisās mācīties latviešu valodu”.
Sociālajos tīklos klīstošais video fragments, kas raisījis sabiedrības dusmas, ir izgriezts no LTV raidījuma Šodienas jautājums.
Mums jaunais premjerministrs Siliņa būs krievu aizstāvis. Ar to arī visus apsveicam! pic.twitter.com/nkfgdAM0vu
— DS Latvija 🇱🇻🇪🇺 (@DievaSuni) August 29, 2023
Raidījumā nākamā premjere skaidroja, ka atbalsta prasību par obligātu latviešu valodas prasmi, taču vienlaikus viņa uzsvēra, ka “Latvija nedrīkst kļūt par tādu agresorvalsti, kādas ir Baltkrievija un Krievija”.
“Es atbalstu izmaiņas, kuras paredz, ka valoda ir jāprasa, bet mēs darbojamies saskaņā ar cilvēktiesībām,” raidījumam pauda Siliņa.
Tikmēr sociālo tīklu lietotāji šādu nostāju asi kritizē – cilvēki norāda, ka “Latvija gadiem ir auklējusies ar krievvalodīgajiem, un vienreiz tam ir jāpieliek punkts”. Vienlaikus sabiedrība iezīmē problēmas, kuras pastāv šādas “politiķu maigās un saudzīgās pieejas un attieksmes” dēļ pret krievvalodīgajiem un valodas zināšanu prasību.
Piemēram, X lietotājs Silvestrs Indričāns uzsver, ka savulaik Latviju pametis, jo darbu nav bijis iespējams dabūt, ja nav krievu valodas zināšanu.
Visur jāzin krievu valoda un redz mēs esam agresoru valsts. Es šī paša iemesla dēļ emigrēju kad man bija 18. Atrast darbu desmit gadus atpakaļ nezinot krievu valodu Rīgā bija faktiski neiespējami.
— Silvestrs Indričāns 🇱🇻🇺🇦 (@SIndricans) August 29, 2023
Sociālā tīkla lietotājs ar segvārdu DS Latvija norāda, ka nekas īpaši nav mainījies un šāda prasība darba devējiem vēl aizvien ir aktuāla.
Šobrīd tas pats. Latviešu jauniešiem sava valstī darba bez orku valodas nav. Paldies Vienotībai un citiem zvēriem 🙂
— DS Latvija 🇱🇻🇪🇺 (@DievaSuni) August 29, 2023
Savukārt Una Griškevica jautā, vai Siliņa gadījumā nav sajaukusi Latviju ar tās “nedraudzīgajām kaimiņienēm Krieviju un Baltkrieviju”. Daži norāda, ka ir “nekorekti pielīdzināt Latvijas vēlmi izskaust “krievu valodas dominanci sabiedrībā” ar Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā”.
Viņa kaut ko nav sajaukusi???? Kāda agresorvalsts?!
— Una Griskevica 🇺🇦🇵🇱🇱🇻 #StandWithUkraine (@UnaNeo) August 29, 2023
@EvikaSilina kā jūs uzdrošināties salīdzināt Latvijas derusifikāciju ar agresorvalsti krieviju un baltkrieviju, krievijas noziegumiem Ukrainā?
Absolūta vilšanās Vienotības politikā un tās politiķos.— dalies (@DaliesI) August 29, 2023
Ar Griškevicu vienisprātis ir arī Maija Mori un Vija Tiltiņa, kuru skatījumā Siliņas viedoklis ir zināmā mērā “spļāviens sejā latviešiem un latviešu valodai”.
Kauns.
— Maija_Mori (@MoriGirlMay) August 29, 2023
Maita. “Mēs negribam kļūt par agresorvalsti”. Bet būsim maksimāli agresīvi pret latviešiem un latviešu valodu.
— Vija Tiltiņa (@TiltinaVija) August 29, 2023
Daudzi sociālo tīklu lietotāji arī uzsver, ka Latvijai ir pēdējais laiks ņemt piemēru no citām Eiropas valstīm, kur krievvalodīgie apgūst attiecīgās valsts valodu, kurā vēlas uzturēties ilgāku laiku. Sabiedrības skatījumā rodas jautājums: “Kāpēc, lai Latvijā būtu savādāk?”
Siliņa koķetē ar krievu fašismu, it kā tas vēsturiski Latvijai būtu devis labas lietas, nevis būtu "visasiņainākā, vispostošākā ideoloģija pasaules vēsturē" (Dž. Dudajevs). Starp citu, kādā valodā krievu fašisti sazināsies ar Latvijas ārstiem, pārdevējiem utt.?
— Em R (@em_r70) August 29, 2023
Izklausās patiešām briesmīgi priekš mums. Bet viņa klasiska laipotāja, kas izlaipos ar skaistām frāzēm. Un kad Pro vēl uzspiedīs uz iekļaujošo sabiedrību, būs pavisam intersanti.
— Natiņa (@Natata56) August 29, 2023
Arī politologs Jānis Ikstens ironizē, ka “no Siliņas paustā secināms, latviešu valodas zināšanas prasības ir agresorvalsts cienīga rīcība”.
No @EvikaSilina vakar "Šodienas jautājumā" teiktā secināms, ka latviešu valodas zināšanas prasības ir agresorvalsts cienīga rīcība. Spēcīgs pieteikums!
— Jānis Ikstens (@JanisIkstens) August 29, 2023
Daļa X (Twitter) lietotāju norāda, ka Siliņas teiktais esot izrauts no konteksta un “doma esot bijusi, ka attiecībā uz valodas zināšanu prasību ir jāievēro arī cilvēktiesības”.
Īsti nevar saprast visā tai sviestainajā vārdu salātā, bet doma laikam bija, ka negribot pārkāpt "cilvēktiesības". Kā parasti, kas tad esošajā likumā pārkāptu vai liktu pārkāpt cilvēktiesības, "sabiedriskā" TV nemēģināja noskaidrot.
— 49742773204f6b20746f20234c6561726e🫐 (@546f436f6465) August 29, 2023
Tāpat novērots, ka raidījumā Siliņa paudusi atbalstu obligātai valsts valodas prasībai tiem, kas vēlas pagarināt uzturēšanās atļaujas.
Politiķe raidījumā arī skaidroja, ka prasības pildīšana – apgūt vai neapgūt latviešu valodu, lai paliktu šajā valstī – ir Krievijas pilsoņu pašu ziņā. “Valodas prasības paliek tādas pašas. Tiem cilvēkiem [Krievijas pilsoņiem] ir jānāk un jāmeklē risinājumi vai veids, kā viņi nokārto šo eksāmenu, vai arī, ja viņi nenokārto, tad viņiem ir brīvas tiesības izvēlēties dzīvot tur, kur viņi vēlas, bet ne Latvijā, ” atzīmēja Siliņa.
