Nesen vairāki viesmīlības nozares pārstāvji publicējuši sociālajos tīklos video vēstījumu, kurā lūdz valdību samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā.
Video vēstījumā vairāki viesmīlības nozares pārstāvji, tostarp pavāri Mārtiņš Sirmais, Elmārs Tannis un bijusī politiķe, un uzņēmēja Linda Mūrniece, aicina valdību sekot pārējo Eiropas Savienības valstu piemēram un samazināt PVN ēdināšanas nozarei.
“KĀDĒĻ 85% ES DALĪBVALSTU VARĒJA SAMAZINĀT PVN LIKMI ĒDINĀŠANAS NOZAREI? UN KĀPĒC MUMS NAV?” VIDEO JAUTĀ SIRMAIS.
Mīļā valdība, ir laiks sākt atbalstīt ēdināšanas nozari 🙌 pic.twitter.com/VkVS6q3GOG
— Linda Mūrniece (@murniecelinda) August 2, 2023
Līdztekus Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un Restorānu Asociācija (LVRA) nosūtījušas vēstuli finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), kurā atkārtoti aicinājušas sekot citu ES valstu piemēram un piemērot samazinātu PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā, veidojot nākamā gada Valsts budžeta priekšlikumus medijiem norāda vēstules autori.
Tāpat par vēstuli informēts Ministru prezidentu Krišjānis Kariņš (JV) un ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
LRB prezidents Jānis Jenzis skaidro, ka Latvijā ir otra augstākā PVN likme ēdināšanas pakalpojumiem Eiropas Savienībā, kā arī Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur nozarei Covid-19 pandēmijas laikā netika piemērota samazināta PVN likme.
“Aptuveni 85% ES dalībvalstu šobrīd ir spēkā samazinātā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem,” uzsver Jenzis, piebilstot, ka,
piemēram, Lietuvā pandēmijas laikā tika noteikta samazinātā PVN likme 9% apmērā ēdināšanai un tā ir pagarināta līdz šī gada beigām.
Jenzins norāda, ka šāds solis kaimiņvalstī deva būtisku atbalstu nozarei, jo Lietuvā jau 2021.gada 3. ceturksnī ēdināšanas pakalpojumu sezonāli izlīdzinātais apgrozījums pieauga par aptuveni 60%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.
Viņaprāt, samazināta PVN likme dotu iespēju Latvijas uzņēmējiem atjaunot savu konkurētspēju, veiksmīgāk nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus kā arī saglabāt un radīt jaunas darba vietas, nodrošinot adekvātu atalgojumu darbiniekiem. Tāpat samazinātā PVN likme ļautu cīnīties ar ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē.
Vēstules autori skaidro, ka, kaut arī patlaban ēdināšanas nozares apgrozījums ir sasniedzis aptuveni pirms Covid-19 pandēmijas līmeni, tikpat būtiski un vēl daudz vairāk ir augušas energoresursu un pārtikas produktu cenas, kas nozīmē, ka nozare ar tās pieaugošo apgrozījumu nav spējīga nosegt augošās izmaksas un līdz ar to tiek būtiski ietekmēta uzņēmumu spēja veikt investīcijas pakalpojumu attīstībā vai arī izmaksāt atbilstoši inflācijai pienācīgu darbinieku atalgojumu.
Šī iemesla dēļ nozare darba tirgū ir nekonkurētspējīga salīdzinot ar citām nozarēm un tāpat iepaliek pakalpojumu ziņā pret kaimiņvalstīm, uzsver autori.
BNN jau vēstīja, ka ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši samazināt PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai. Līdz šim priekšlikums nav atbalstīts.
Cita starpā 2020.gada novembrī Saeimas vairākums noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu rosinājumu uz diviem gadiem noteikt samazināto PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai 12% apmērā.
LVRA valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka Latvija patlaban vislēnāk no visām ES valstīm atgūst ārvalstu viesu pirmspandēmijas līmeni.
“Kā zināms, ārvalstu tūristi dod būtisku pienesumu sabiedriskās ēdināšanas nozarē un līdz ar to saistībā ar tūrisma nozares lēnu atgūšanos cieš arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, ” skaidro Kalniņš.
LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas “Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā” biedrs.
Savukārt LRB dibināta 2017.gada nogalē, lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju.
Lasiet arī: Maxima: Produktu cenu Latvijā un citviet ietekmē ļoti daudzi faktori
