VIDEO|Sabiedrība vērtē: Biedrība netieši pauž, ka latviešu valoda nav jāmācās

Nesen biedrības Krievu balss Latvijai veidotais video kārtējo reizi raisījis asas diskusijas, par obligāto valsts valodas pārbaudi Krievijas pilsoņiem. Vairākums sociālo tīklu lietotāju uzsvēruši, ka biedrība “tā vietā, lai žēlotos par tik “drastisku prasību” no Latvijas puses, labāk būtu motivējuši pārējos krievvalodīgos apgūt valsts valodu”.

Video uzsvērts, ka Saeimas pieņemtie “grozījumi Imigrācijas likumā ir jāpārskata, jo tie šķeļot sabiedrību”.

“Latvija ir demokrātiska valsts. Mūsu mērķim ir jābūt sabiedrības saliedēšanai, pastāvošās šķelšanās pārvarēšanai. Un tādu apstākļu radīšanai, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu labas valsts valodas zināšanas,” video pauž biedrības Krievu balss Latvijai valdes priekšsēdētājs Martins Levuškāns.

Viņaprāt, ar deportācijas draudiem nav iespējams motivēt krievvalodīgos apgūt latviešu valodu. Levuškāns uzsver, ka “ir jāņem vērā vēsturiskais konteksts, kāpēc tik daudz Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo nav iemācījušies valsts valodu”. Kā viens no iemesliem tiek minēts, pensijas – video biedrības pārstāvji skaidro, ka deviņdesmito gadu sākumā vairākums izvēlējās pieņemt Krievijas pilsonību, lai varētu ātrāk pensionēties [tolaik pensionēšanās vecums bija 55 gadi] un arī saņemt lielāku pensiju.

“Ar šo nožēlojamo pensiju, ko valsts [Latvijas valdība] piedāvāja, fiziski nebija iespējams izdzīvot. Šādi rīkojoties, šie cilvēki, kas ir dzimuši, auguši un nodzīvojuši visu mūžu Latvijā noņēma daļa sloga no mūsu [Latvijas valsts] sistēmas.

Tagad sodīt viņus par šo izvēli ir amorāli un necilvēcīgi,” spriež biedrības valdes loceklis Sergejs Kaļiņins.

Levuškāns video arī citē Saeimas deputāta un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs, Ingmāra Līdakas (AS) pausto TV24 raidījumā Ziņu TOP: “ Varbūt mērķis bija dabūt ārā no Latvijas šos pensionārus, varbūt mērķis bija padarīt šos cilvēkus lojālus valstij. Ne viens, ne otrs nav īsti saprātīgs. Ja mērķis bija panākt, lai šie cilvēki nožēlo to, ko ir izdarījuši, tad šis mērķis ir panākts, bet par ļoti lielu cenu, viņš uzsver.”

Biedrības ieskatā ir jārada tādi apstākļi, lai visi iedzīvotāji varētu apgūt latviešu valodu nepieciešamajā līmenī, taču esošā kārtība to neveicina. Levuškāns piedāvā realizēt Līdakas priekšlikumu – nodrošināt Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem, kuru laikā viņi varētu apgūt likumā noteiktajā līmenī valsts valodu. Līdztekus biedrības pārstāvji pauž, ka būtu jānosaka, ka obligātā valsts valodas pārbaude nav jākārto personām, kas sasniegušas 65 gadu vecumu.

Lai gan biedrības publicētajā video nav uzsvērts, ka Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem nebūtu jāmācās latviešu valoda vispār, vairākums sociālo tīklu lietotāju norāda, ka tāds ir video vēstījuma “zemteksts”.

Daži norāda, ka šāda veida sociālās kampaņas “neietu cauri, ja šī būtu Krievija”.

Tāpat sabiedrības ieskatā nav skaidrs, kādā veidā šo pensionāru vēlme saņemt lielāku pensiju ir traucējusi iemācīties valsts valodu. Sociālā tīkla Twitter lietotāji spriež, ka “vairākumam tagadējo krievvalodīgo pensionāru bija vairāk nekā trīsdesmit gadu, lai iemācītos valsts valodu, taču viņi to nav izdarījuši un tā ir viņu, nevis latviešu problēma”.

Daudzi sociālo tīklu lietotāji arī veltījuši asu kritiku pašam Levuškānam, norādot, ka “sabiedrība bija labākās domās par viņu”.

Vienlaikus Twitter lietotāji uzsver, ka pat, ja visi “nabaga krievu pensionāri” nokārtos obligātos valsts valodas pārbaudi, tas negarantēs viņu lojalitāti Latvijas valstij – vairākums no viņiem tāpat gaidot “Putina atnākšanu un iespēju atkārtoti latviešus izsūtīt uz Sibīriju”.

BNN jau vēstīja, ka jautājums par nepieciešamību paātrinātā kārtībā uzlikt par pienākumu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem kārtot obligāto valsts valodas pārbaudi jau vairākus mēnešus ir gan sabiedrības, gan politiķu dienas kārtībā.

Sabiedrības ieskatā nebūtu jājautā, kā šie cilvēki paspēs īsā laikā iemācīties latviešu valodu un nokārtot eksāmenu, bet ir jāuzdod jautājums: “Kāpēc vairākums to nav izdarījis jau pirms 10, 20 un pat 30 gadiem?”

Līdztekus sociālajos tīklos Kremļa propagandisti jau ir sākuši izmantot šos grozījumus Imigrācijas likumā, lai apvainotu Latviju krievvalodīgo diskriminācijā – pēdējā laikā sociālajos tīklos arvien vairāk parādās video ar it kā potenciālajiem kandidātiem, kurus it kā Latvijas valdība plāno izsūtīt.

BNN jau ziņoja, ka Valsts drošības dienests (VDD) ir sācis pārbaudi par apstākļu pārbaudi saistībā ar sociālajos tīklos plaši apspriesto gadījumu Daugavpilī, kur kādas pensionāres centieni nokārtot obligāto valsts valodas pārbaudi izmantoti propagandas izplatīšanas nolūkos.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rīcībā esošie dati liecina, ka laika posmā no 11.aprīļa līdz 7. maijam valsts valodas pārbaudi ir nokārtojuši 4995 Krievijas pilsoņi. Kopumā ar pirmo reizi eksāmenu izdevies nokārtot aptuveni 49%.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošā informācija liecina, ka mērķa grupa valsts valodas pārbaudei bija 17 865 Krievijas pilsoņu, taču no šī gada 1. februāra līdz 24. martam latviešu valodas pārbaudei reģistrējusies tikai 8131 persona.

IZM ir sagatavojusi grozījumus “Noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību”, lai noteiktu kārtību, kādā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs reģistrēties un kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, ja tai nav reģistrējušies līdz 24. martam.

Līdztekus IZM prognozēja, ka no 8131 Krievijas pilsoņa, kas, reģistrējās valsts valodas pārbaudei, aptuveni 4000 pieteiksies kārtot eksāmenu atkārtoti.

Atkārtotai pārbaudei būs iespējams reģistrēties no 1. augusta līdz 31. augustam, un atkārtoti pārbaude būs jākārto no 4. septembra līdz 30. novembrim.

Iepriekš jau vēstīts, ka prasība par valsts valodas pārbaudi uzturēšanās atļaujas saņemšanai pamatā skar tos Latvijas iedzīvotājus, kas savulaik ir izvēlējušies nevis iegūt Latvijas pilsonību, bet gan pieņemt Krievijas pilsonību.

Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kuri iepriekš, bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet, pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta.

Pēc publiski pieejamās informācijas aptuveni 9000 cilvēku nav pieteikušies obligātajai valsts valodas pārbaudei, kā rezultātā viņu patstāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņš beigsies 1. septembrī.

Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to ļaut atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.

Gadījumā, ja eksāmenu neizdodas nokārtot arī ar otro reizi, Krievijas pilsoņiem valsts ir jāpamet 2. decembrī.

Lasiet arī: Līdaka: Ja izsūtīs krievu pensionārus, viņu radinieki neieredzēs visu latvisko

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas