Viedokļa raksts/Ilona Bērziņa
““Progresīvie” kādu dienu vadīs valdību!” partijas ārkārtas kongresā paziņoja Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs. Patiesībā “Progresīvie” jau tagad diktē Ministru kabinetam noteikumus savās interešu sfērās, bet valdības vadītāja Evika Siliņa ir spiesta visus šos krupjus norīt.
Ļoti iespējams, ka “Progresīvie” dzīvo paši savā burbulī, kur stingri noteiktā hierarhiskā kārtībā kaļ partijas idejām atbilstošus nākotnes plānus un saviem ministriem izsniedz indulgences. Tā sakot, lai kādus mēslus ministrs arī būtu savārījis, rokas nost no mūsējiem! Jo partijai un partijniekiem vienmēr ir taisnība! Ja kāds par to šaubās, tad šis kāds šūpo valdību. Ne velti Šuvajevs pēc partijas biedra Andra Sprūda tikšanās ar “Apvienotā Saraksta” parlamenta frakciju paziņoja – jebkurš “Progresīvo” ministrs ir koalīcijas stabilitātes jautājums. Jo, tavu trakumu, – AS iedrošinājās aicināt ministru prezidenti Eviku Siliņu nomainīt aizsardzības ministru! Pēc Šuvajeva domām AS rīcība ir bezatbildīga, bet Sprūda atbildes uz frakcijas jautājumiem izcilas! Šajā brīdī katrs, kurš daudz maz seko politiskajiem notikumiem, visticamāk, pagrozīs ar pirkstu pie deniņiem…
Kas tad īsti ir noticis? Pirmkārt, aizsardzības ministram LTV raidījumā “Viens pret vienu” tomēr nācās atzīt, ka varoņstāsts par Krievijas drona izsekošanu jau kopš tā parādīšanās Latvijas robežas tuvumā Baltkrievijas pusē, nav īsti patiess. Ministram tomēr nācās atzīt, ka par drona nokrišanu Rēzeknes novadā informējis Gaigalavas pagasta iedzīvotājs, turklāt nevis NBS, bet gan policiju. Bēdīgi, bet arī šī fakta atzīšanā neiztika bez izlocīšanās mēģinājumiem.
Domāju, neesmu vienīgā, kam joprojām nav saprotams, kādēļ gan aizsardzības ministrs Andris Sprūds un NBS komandieris Leonīds Kalniņš 9.septembra preses brīfingā nevarēja pateikt patiesību, bet gan stāstīja par monitorēšanu, izvērtēšanu, civiliedzīvotāju apdraudējuma izsvēršanu utt, utjpr. Nav nekāds kauns atzīt, ka tik nelielu objektu kā drons ir ļoti grūti pamanīt, to teikuši arī vairāki militārie eksperti; kauns ir melot sabiedrībai un pēc tam izlikties, ka nekā tāda nav bijis.
Par militarizētās tēlniecības kompozīciju pie Ādažu bāzes vārtiem nav vērts pat runāt – ja reiz ne ministrs, ne NBS komandieris neredz, ka vairāk kā 180 tūkstoši eiro tiek tērēti vismaz šim brīdim absolūti nelaikā un nevietā, tad jājautā, ko viņi tur dara?
Vēl viens ģeniāls stāsts ir par drošības un sabiedrības noturības forumu Krāslavas novada Indrā. Šis forums bija nozīmīgs vairākos aspektos. Pirmkārt, jau pati foruma tēma par drošību pierobežā un tās izaicinājumiem, otrkārt, tā bija iespēja parādīt pierobežas cilvēkiem, ka valstij viņi rūp un komunikācija ar viņiem nav tikai ķeksītis ministra dienaskārtībā. Diemžēl aizsardzības ministrs Sprūds šos cilvēkus nepagodināja pat ar ķeksīti, viņš gluži vienkārši neieradās. Bija gan ministra mēģinājums uzrunāt sanākušos videoformātā, taču, kā raksta “Ezerzeme”, tas izdevies vien ar otro piegājienu.
Vai tiešām aizsardzības ministrs nav informēts, ka internets Latvijas austrumu pierobežā mēdz “vilkties” un dumpoties? Tikmēr forumu apmeklēja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels, Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga, domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors, politoloģijas doktors Artis Pabriks un vēl daudzi citi cienījami cilvēki. Tiešām aizsardzības ministram šķita, ka šī kompānija viņam ir par prastu? Vai arī negribējās tik tālu kratīties? Ja tā, tad velti. Ceļš līdz Latgalei ir daudz gludāks un patīkamāks par Rīgas ielām.
Vēl jāpiemin aizsardzības ministra atkārtotie atteikumi tikties ar “Apvienotā saraksta” Saeimas deputātiem. Zināmā mērā Sprūdu var saprast. Ir nepatīkami tikties ar ļaudīm, kuri diezin vai viņu slavēs un glaudīs pa spalvai. Ministram tiešām nav grūti atrast simt un vienu iemeslu, lai neietu. Tomēr Saeima joprojām ir likumdevēja vara, bet Ministru kabinets – izpildvara. Respektīvi, parlaments subordinācijā ir augstāks par valdību. Vai tiešām cienījamais profesors to ir piemirsis? Diezin vai. Drīzāk pie vainas ir “Progresīvo” pārliecība, ka viss, ko partija dara, ir labi darīts. Arī tad, ja tas ir pilnīgs sviests. Kā oktobra nogalē vietnē X trāpīgi izteicās Juris Pūce, kurš nu jau ievēlēts par “Latvijas attīstībai” priekšsēdētāju: “Bet nu pēdējo divu dienu ziņas par “Progresīvo” ministriem rāda, ka tā solītā “jaunā politika” ir: 1) atlaist 20+ gadus iestādi vadījušu amatpersonu ar vēstuli, tā arī neatrodot laiku, lai to pateiktu acīs; 2) neiet pie tautas ievēlētiem deputātiem, jo negribas.”
Atsevišķs stāsts ir par “Progresīvo” satiksmes ministru Kasparu Briškenu, kurš kārtējo reizi paguvis drusku patracināt sabiedrību, šoreiz – ViVi vilcienu kontekstā. Proti, jaunsaņemtie “Škoda Vagonka” elektrovilcieni atkal varētu izpildīt līdzīgus trikus kā pagājušoziem – nevērt vaļā durvis, nekustēt ne no vietas un sazin ko vēl. Tomēr te Briškens jāuzteic – viņš, atšķirībā no kolēģa, vismaz nemelo un skaidri pasaka: iespējams, būs ziepes. Tiesa, tādējādi ministrs sev zem mīkstumiem pamet spilventiņu, jo kādu nebūšanu gadījumā vienmēr varēs atgādināt – es taču brīdināju!
Tomēr vēl paliek “Rail Baltica” un “airBaltic”, kur nekādas rožainas perspektīvas pagaidām nevīd. “Rail Baltica” gadījumā Briškenam dots laiks līdz budžeta pieņemšanai, tātad līdz 4.decembrim, pierādīt, ka viņš nav ēzelis un zina, kā ar visu šo putru tikt galā. Arī “airBaltic” no nodokļu maksātāju naudas uzdāvinātais pusmiljards eiro pagaidām nekādus augļus nav nesis – nauda notrallināta, bet rindu ar potenciālajiem investoriem kaut kā nemana. Uz mirkli iedomāsimies – ja šis pusmiljards, kā savulaik solīts, tiktu atgriezts valsts kasē, vajadzētu apcirpt valsts trūcīgākajiem iedzīvotājiem pārtikas pakas vai tomēr nē? Varbūt nevajadzētu arī to vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa iemaksām pārmest pirmajā? Kā īsti ir, Briškena kungs?
Tomēr aiz visiem šiem “varoņdarbiem” slēpjas īsta pašuzupurēšanās jau citas partijas vārdā. Un tā ir “Jaunās Vienotības” Evikas Siliņas prasme klusējot rīt “Progresīvo” pasviestos krupjus un klimpas, smaidīt un izlikties, ka viņai tas viss ļoti patīk. Jo aiz muguras taču stāv Šuvajevs ar savu: jebkurš “Progresīvo” ministrs ir koalīcijas stabilitātes jautājums. Turklāt “Progresīvie” patlaban “Jaunajai Vienotībai” ir nepieciešami, lai sekmīgi izvadītu valdības kuģīti līdz budžeta pieņemšanai. Kā pierādīja samērā nesena pagātne, pietiek pāris deputātiem no valdošās koalīcijas saslimt un atrasties tādā vietā, no kurienes sirdzējus nevar steigšus aiztransportēt uz Saeimas namu, lai Siliņas valdības stabilitāte vairs nebūtu ne piecu centu vērta. Tieši tādēļ opozīcija var klaigāt līdz aizsmakumam, parlamentārās izmeklēšanas komisijas izmeklēt ko grib un kā grib, bet progresīvais ceļa rullis blietēs vien tālāk. Kā būs pēc budžeta pieņemšanas, redzēsim.
