Ilona Bērziņa, BNN
Sašutuma vētra par izmaiņām vispārējo ienākumu deklarēšanas sistēmā un tai ātri sekojošā Finanšu ministrijas reakcija pierādīja divas lietas. Labā ziņa ir tā, ka sabiedrības viedoklis ticis sadzirdēts – acīmredzamas aplamības tiks labotas. Sliktā – valdība, izskatot likumprojektus, tajos īpaši neiedziļinās.
Jā, atkal varam pārliecināties fiskalās politikas dokumentus ministri ar vieglu roku akceptē pat tad, ja tajos tiek sarakstītas klajas – un pašu karjerai bīstamas! – muļķības.
Par ko bija cepiens? Tauta satraucās ne tik daudz par to, ka no 2025.gada ienākumi jādeklarē visām fiziskajām personām, cik par ideju noteikt ar ienākuma nodokli neapliekamo dāvanu griestus 100 eiro apmērā. Ja vien dāvinātājs/-i nav laulātais, brāļi, māsas, vecāki vai bērni.
Dzīvē tas varētu izskatīties aptuveni tā – jubilārs, saņemot dāvanu, no dāvinātāja paģēr arī čeku, bet dāvinātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, arī saņemtās dāvanas vērtību iegrāmato speciālā kladītē, lai vajadzības gadījumā varētu atskaitīties VIDam.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka 100 eiro slieksnis noteikts, “lai novērstu nesamērīgu sloga uzlikšanu nodokļa maksātājiem (tostarp nepilngadīgiem bērniem), liekot uzskaitīt visas saņemtās mazās dāvanas un citas lietas, kā arī noteikt tām tirgus vērtību”. Pēc šādu likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli grozījumu pieņemšanas ikvienam nāktos uzskaitīt, cik pildspalvu, ziedu pušķu, apsveikuma kartīšu un citu “mazo dāvanu” gada laikā saņemts,
līdz sasniegta tā 100 eiro robeža.
Teorētiski varētu nesatraukties pensionāri, kuri mēnesī saņem vien 500 eiro pensiju jeb ne vairāk par 6000 eiro gadā. Taču pietiktu šādam pensionāram taksācijas periodā no kaimiņiem, draugiem vai paziņām dāvanās saņemt vairāk kā 100 eiro vērtus priekšmetus (piemēram, pašadītas vilnas zeķes, vai – nedod Dies’! – vestīti un vēl čības), lai deklarācija būtu jāpapildina un par attiecīgo summu jāmaksā ienākuma nodoklis.
Lai arī Finanšu ministrija paziņojusi, ka vismaz pagaidām likumprojekts ir noņemts no trases un nākamā gada valsts budžeta paketē iekļauts netiks, tomēr atklāts paliek jautājums – vai tiešām ministri vismaz pirms valdības sēdes attiecīgos likumprojektus nepārlasa? Neapdomā, konkrēti kā tas vai cits tiesību akts reālajā dzīvē (nevis uz papīra) ietekmēs iedzīvotājus?
Cerams, ka konsultācijas par minētā dokumenta saturu un ieviešanu ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kuras sola FM, neļaus valdībai atkal akceptēt un Saeimai pieņemt acīmredzamu brāķi. Ļoti gribētos cerēt, ka šī ir tā pirmā bezdelīga, pēc kuras sekos diskusijas ar attiecīgo nozaru pārstāvjiem arī citos valdības jau apstiprinātos ar nodokļu politiku saistītos jautājumos.
Viens tāds karstais kartupelis ir akcīzes nodokļa likmju palielinājums dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un brīvostas. Kā nesen paziņojumā medijiem norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācija, valdības atbalstītajos priekšlikumos “nav vērtēta ietekme uz SEZ un brīvostās strādājošo uzņēmumu saimniecisko darbību, un
Ministru kabinetā iesniegtais informatīvais ziņojums ir klaji nepatiess
un maldinošs.” Jau tam vien vajadzēja kalpot par trauksmes signālu valdībai, ka kaut kas ar šo ziņojumu tomēr nav kārtībā. Nekalpoja.
Tas, ka valdības kādu tūlītēju, īstermiņa labumu gūšanai mēdz uzšķaudīt nozaru viedoklim un ne par kādām konsultācijām pat nedomā, nav nekas jauns. Tā Latvijas politikā, līdzīgi priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanai, jau ir ierasta prakse. Un tomēr – kādēļ neviens pat neiedomājas, ka krasa spēles noteikumu maiņa neizbēgami būs tas bubulis, kurš atbaidīs no Latvijas potenciālos investorus?
Dubultojot akcīzes nodokli SEZ un brīvostās izmantojamai degvielai jau nākamajā gadā, un par 500% to palielinot 2026.gadā, uzņēmējiem gaidāms ievērojams izdevumu lēciens. Tikai ļoti naivs cilvēks var domāt, ka uz ostu nozari tas nekādas sekas neatstās. Atstās, un kā vēl! Turklāt neaizmirsīsim, ka uzņēmēji šajās teritorijās investējuši, balstoties uz normatīvo regulējumu brīvostu un SEZ darbībai, un viņiem ir visas tiesības paļauties, ka valsts pildīs pašas likumos noteikto. Tieši tādēļ visu sāpīgo jautājumu skrupuloza izdiskutēšana ar nozari nav kaprīze, bet gan nepieciešamība.
Vēl viens visiem Latvijas iedzīvotājiem sāpīgais punkts ir jautājums par PVN likmes samazināšanu pirmās nepieciešamības pārtikas precēm un medikamentiem, kas tik smuki bija solīta ZZS priekšvēlēšanu programmā. Samazināt PVN likmi līdz 0% pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem ZZS aicināja, arī esot opozīcijā. Tagad šis jautājums ir ja ne gluži noņemts no politiskās dienaskārtības, tad līgani atbīdīts maliņā līdz 2025.gadam, jo sākumā par to tikšot runāts nodokļu izmaiņu darba grupā.
Bet, mīļais Krauzes kungs!
Kur palika stāsts par nepieciešamību atbalstīt iedzīvotājus un vietējos ražotājus straujā cenu kāpuma apstākļos? Vai tiešām ar 21% PVN piemērošanu augļiem un dārzeņiem līdzšinējo 5% PVN vietā mēs atbalstīsim nozari? Ar tiem papildus 3 miljoniem eiro, kas augļu un dārzeņu ražotājiem nākamgad paredzēti investīcijām konkurētspējas un eksportspējas celšanai, visiem vietējiem ražotājiem nepietiks. Turklāt, kā pamatoti norādījusi Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija, atjaunojot augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, Latvijas pircējs būs spiests ar savu maciņu atbalstīt kaimiņvalstu izaudzētus dārzeņu un augļus.
Kas gan ir mainījies kopš 2022.gada pavasara, kad ZZS deklarēja: “Valdība izliekas neredzam, ka iedzīvotāji straujā cenu kāpuma apstākļos tiek dzīti nabadzībā. Daudzas turīgas Eiropas valstis jau piemēro PVN samazinājumu pārtikai, bet Latvijā nodokļa likme ir viena no augstākajām.”
Esam palikuši bagātāki un varam atļauties par dienišķo kartupeli maksāt vairāk? Vai arī ZZS pēc nonākšanas valdībā, pārfrāzējot seno latīņu sentenci, turas pie pārliecības – kas atļauts opozīcijai, nav atļauts pie varas esošajiem? Runa, kā saprotat, ir par solījumiem, kuri doti, vēl sēžot uz varbūtējas koalīcijas rezervistu soliņa.
Ja tā, tad ne uz “zaļzemnieku”, ne Progresīvo, ne arī Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu programmās dāsni solīto debesu mannu varam pat necerēt. Tāpat kā nav ko sapņot par strauju Latvijas ekonomikas izaugsmi. Nu nepatīk investoriem nodokļu sistēmas neprognozējamība – nepatīk, un viss!
Lasiet arī: Valdība ārkārtas sēdē “ieliek pamatus” budžeta projektam
