Pusgadu pēc Saeimas pieņemtajiem grozījumiem valdība 6.septembrī noteica kārtību, kādā atņem Latvijas pilsonību cilvēkiem, kuri snieguši atbalstu kara noziegumus izdarījušām valstīm vai personām.
Valdības atbalstītie grozījumi noteikumos paredz, ka valsts drošības iestādes sniedz informāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), ja konstatēta Latvijas pilsoņa atbilstība Pilsonības likuma normai, kas ir pamats Latvijas pilsonības atņemšanai. Savukārt pārvalde pārbaudīs, vai Latvijas pilsonis ieguvis citas valsts pilsonību.
Pēc Saeimas pavasarī pieņemtajiem grozījumiem Pilsonības likumā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) līdz šim nav rosinājis atņemt Latvijas pilsonību nevienai personai.
Vienlaikus birojā neatklāja, vai birojs patlaban veic kādas personas pārbaudi, lai, iespējams, rosinātu pilsonības atņemšanu.
Saeima 21.aprīlī pieņēma Pilsonības likuma grozījumus attiecībā uz Latvijas pilsonības atņemšanu personām, ja tā ir sniegusi jebkādu atbalstu valstīm un personām, kuras ir veikušas darbības, kas grauj vai apdraud demokrātisko valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) iepriekš aicinājis iekšlietu ministru Kristapu Eklonu (AP) nekavēties ar pilsonības atņemšanu Krievijas miljardierim Pjotram Avenam.
Avens ir iekļauts sankcionēto personu sarakstos par atbalstu Krievijas darbībām pret Ukrainas suverenitāti un neatkarību.
SAB gan nav Iekšlietu ministrijas pārziņā esošs specdienests. Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, bet biroja parlamentāro kontroli veic Saeimas Nacionālās drošības komisija.
Iekšlietu ministrs veic Valsts drošības dienesta (VDD) darbības pārraudzību. Dienestā skaidroja, ka saskaņā ar Pilsonības likumu informāciju par personu darbībām, kuru dēļ tām atņemama Latvijas pilsonība, PMLP sniedz valsts drošības iestādes.
VDD ir iekšējās drošības dienests, tādēļ saistībā ar minētās personas darbībām Krievijā dienests aicināja vērsties SAB.
Saeimā aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.
Tāpat pilsonību var atņemt, ja pati persona ir piedalījusies augstāk minēto darbību veikšanā.
Pilsonību var atņemt tādā gadījumā, ja persona līdz ar to nekļūst par bezvalstnieku, tātad to var atņemt dubultpilsoņiem, bet nevar atņemt kara noziegumu atbalstītājiem, kuriem Latvijas ir vienīgā pilsonība.
Noteikts, ka informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniegs valsts drošības iestādes.
PMLP skaidrojusi, ka to, vai personas ir veikušas kādas no minētajām darbībām, var pārbaudīt tikai valsts drošības iestādes, nevis pārvalde.
Attiecīgais jautājums aktualizējies pēc Krievijas 24.februārī sāktā iebrukuma Ukrainā. Līdz ar šādu grozījumu pieņemšanu valstij varētu būt pamats lemt par pilsonības atņemšanu Krievijas miljardierim Avenam.
