Irānā jau teju divas nedēļas nedarbojas internets, un 92 miljoniem valsts iedzīvotāju nav pieejami tīmekļa pakalpojumi; arī telekomunikācija un teksta saziņas iespējas ir traucētas, raksta britu raidorganizācija BBC.
Irānas valdība, cenšoties apturēt disidentu darbību un novērst iespējas informēt par protestu apspiešanu, 8.janvāri atslēdza internetu. Valsts ārlietu ministrs Abass Aragči informāja, ka internets atslēgts kā atbilde uz ārējo spēku vadītām teroristiskām operācijām.Valdība nav informējusi par to, kad interneta pieslēgums varētu tikt atjaunots, bet jaunākie ziņojumi liek noprast, ka irāņu reliģiskā valdība plāno paliekoši ierobežot interneta pakalpojumus.
15.janvārī ziņu vietne “IranWire” vēstīja, ka valdības pārstāvis žurnālistus informējis, ka globālais tīmeklis nebūs pieejams vismaz līdz irāņu jaunajam gadam, kas iestājas marta beigās.
Interneta novērotāji “FilterWatch” uzskata, ka Irānas valdība cenšas steidzīgi ieviest jaunas sistēmas un noteikumus, kas ļaus atslēgt valsti no globālā tīmekļa. Atsaucoties uz anonīmiem avotiem valdībā, novērotāji norādīja, ka nevajadzētu cerēt uz globālā tīmekļa pieejas atjaunošanu, un pat pēc tās, lietotāju pieeja starptautiskajiem interneta resursiem nebūs tāda kā iepriekš. Lai gan BBC nav izdevies neatkarīgi apstiprināt šos ziņojumus, arī žurnālisti, kas runāja ar raidorganizācijas Persijas redakciju, sacīja, ka viņiem teikts – tuvākajā laikā netiks atjaunota pieeja internetam.
Irānas valdība jau gadiem stingri uzrauga internetu, un valstī bloķēta lielākā daļā rietumu sociālo tīklu
un platformu, arī ārvalstu ziņu vietnes, tostarp BBC. Tomēr daudzi iedzīvotāji spējuši piekļūt populāriem sociālajiem tīkliem, izmantojot virtuālos privātos tīklus jeb VPN. Organizācija “Access Now” norādījusi, ka Irāna pastāvīgi izmanto interneta atslēgšanu, lai nepieļautu ziņu izplatīšanos par plašu vardarbību un brutālu protestu apspiešanu. Pašreizējais atslēgums ir līdz šim ilgākais.
Tiek ziņots, ka interneta atslēgšana jau atstājusi jūtamu iespaidu uz iztikas iegūšanu, un īpaši cietuši uzņēmumi, kas izmanto e-komerciju.
18.janvārī cilvēktiesību organizācija HRANA ziņoja par 3300 pārbaudītiem protestētāju nonāvēšanas gadījumiem, un teju 5000 gadījumi vēl tiek izskatīti. Organizācija arī informējusi, ka arestēto skaits sasniedzis vairāk nekā 24 000. Tiek uzskatīts, ka reālais noslepkavoto un aizturēto protestētāju skaits ir daudz lielāks, bet piekļuves neesamība neļauj to apstiprināt.
“FilterWatch” norādīja, ka
pašlaik notiekošais iezīmē sākumu ekstrēmai digitālajai izolācijai, un plašai tiešsaistes darbību novērošanai.
Oranizācijas “Miaan Group” pārstāvis sacīja BBC, ka varas iestādes virzās uz to, lai veidotu daudzpakāpju sistēmu, kurā piekļūšanai globālajam tīmeklim būtu jāiegūst apstiprinājums.
Saskaņā ar “FilterWatch” sacīto, par plāniem netiek runāts publiski, un lēmumu pieņemšana nodota drošības iestādēm, nevis civilajām ministrijām. Centieni pasargāt Irānu no kiberuzbrukumiem, kuru pēdējos gados bijis ne mazums, ir vēl viens valdības pamatojums ekstrēmajiem mēriem.
Eksperti gan brīdinājuši, ka plāns iekšējās spriedzes un plašāku ekonomisku un tehniksu faktoru dēļ var neīstenoties pilnībā, vai arī var tikt īstenots nevienmērīgi.
Ja Irānai izdosies īstenot plānu par tīmekļa kontroli valstī, tas būs līdzīgs sistēmām, kas darbojas Krievijā un Ķīnā. Ķīna ir kontroles milzis, ne tikai cenzējot diskusijas tiešsaistē, bet arī kontrolējot, kādas vietnes pieejamas. Tā dēvētais Lielais Ķīnas ugunsmūris liedz pilsoņiem piekļūt lielai daļai globālai tīmekļa un rietumu sociālajiem tīkliem. Tie pieejami tikai ar VPN palīdzību, bet arī to izmantot kļūst arvien grūtāk. 2019.gadā arī Krievija sāka līdzīgas sistēmas pārbaudes. Tomēr, atšķirībā no Ķīnas, kas kontroi uzsāka pirms gadu desmitiem, kad internets tikko sāka izplesties, krieviem kontrole jāievieš jau esošās, sarežģītās sistēmās. Krievija plāno spert soli tālāk, nekā Ķīna, un vēlas ieviest iespēju pavisam atslēgt valsti no globālā tīmekļa, kas varētu tikt izmantota krīzes situācijās. Sistēma, kas veidotu “digitālo robežu” (iekšējais tīkls darbojas, bet nav iespējas pārkāpt tā robežas), vēl tiek veidota.
Ja ziņojumi atbilst patiesībai, Irāna plāno kombinēt Krievijas un Ķīnas pieeju.
Sarejas Universitātes profesors, datordrošības eksperts Alans Vudvards (Alan Woodward) sacīja, ka Irāna plāno izolēt ikvienu no pieejas internetam, ja vien to nav apstiprinājusi valdība. Viņš uzskata, ka Irānas valdība ir sākusi īstenot ilgtermiņa plānus, izmantojot pašreizējo atslēgumu tehnisku darbu veikšanai. “Miaan Group” norādīja, ka jautājums vairs nav tehnisks, bet gan politisks, un tas, vai sistēma tiks ieviesta, ir pilnībā atkarīgs no politiskās gribas.
Kontroles panākšanu apgrūtina “Starlink” un citi satelītinterneta pakalpojumu sniedzēji. Tie ļauj lietotājiem caur satelītiem piekļūt tīmeklim, apejot atslēgumus un cenzūru. Valdībai izdevās traucēt “Starlink” darbību, tomēt BBC guvusi apstiprinājumu, ka termināļi pēc uzņēmuma veiktajiem atjauninājumiem turpina darboties.
Lasiet arī: Liebritānija no Irānas evakuējusi vēstniecības darbiniekus