Vairākums deputātu ceturtdien, 11. maijā, atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodot Nacionālās drošības komisijas (NDK) piedāvātos grozījumus likumā, kas paredz atbrīvot no valsts un pašvaldību iestādēm valstij nelojālas personas.
Iepriekš jau vēstīts, ka maija sākumā NDK, pamatojoties uz Saeimā iesniegto Latvijas pilsoņu iesniegumu Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām, lēma virzīt grozījumus Valsts pārvaldes likumā Saeimā.
Plānots, ka grozījumi liegs valsts un pašvaldību iestādēs strādāt personām, kuru darbība ir vērsta uz prokremliskas ideoloģijas lobēšanu. Tāpat grozījumi paredz, ka valsts pārvaldē nodarbinātajiem būs aizliegts paust tādu publisku viedokli vai veikt tādas darbības, kas vērstas pret demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.
Savu sašutumu un nepatiku sēdes laikā pauda opozīcijas deputāts Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei), kurš šos grozījumus uztvēra zināmā mērā kā “raganu medības valsts pārvaldē”. Rosļikovs skaidroja, ka “netic, ka šādi grozījumi tiks izmantoti par labu Latvijas valstij”.
Politiķis arī piebilda, ka grozījumi “sodīšot visus, kas domā citādāk” un cilvēki būšot spiesti pierādīt, ka atrodas dzimtenē.
“Tā ir mana valsts, un man ir absolūti visas tiesības atklāti un skaļi runāt par to, kas ir un kas nav pareizi, ” uzsvēra Rosļikovs, piebilstot, ka tagad “ ne Šlesera kungs, ne Rosļikovs, ne Briškens lems, kāda sekretāre viņam būs, bet viņa tiešais priekšnieks, izvērtējot attiecīgā kandidāta lojalitāti Latvijas valstij”.
Savukārt Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava skaidroja, ka
grozījumiem par pamatu ir ņemta sabiedrības virzītā un atbalstītā iniciatīva no sabiedrības iniciatīvu platformas Mana Balss.
“Grozījumi ir veidoti, par pamatu ņemot jau spēkā esošo izglītības likumu, kur ir ietverts lojalitātes jēdziens, ka pedagogam ir jābūt lojālam pret valsti, kurš savulaik tika izstrādāts, konstatējot gadījumus, kad izglītības iestādēs bija personas, kas atklāti aģitēja skolēnus īstenot darbības pret Latvijas valsti, kuras veidoja lojalitāti pret Krievijas Federāciju,” norādīja Dombrava un piebilda, ka plānotie grozījumi attieksies uz personām, kas strādā valsts vai pašvaldības pārvaldes sektorā.
Dombrava arī pauda, ka “ valsts pārvaldes iestādēs nevarēs strādāt personas, kas brauc uz Krimu, piedalās šajos pseidoreferendumos un mēģina attaisnot visās šāda veida darbības”.
Par grozījumu nodošanu tālākai izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai nobalsoja 65 deputāti, pret 10, savukārt 18 deputāti atturējās.
Savā Twitter kontā Dombrava ir publiskojis balsojuma rezultātus ar piebildi, ka “pret grozījumu pieņemšanu runāja Rosļikovs, savukārt Progresīvo un Latvijas pirmajā vietā partijas atturējās no balsojuma.
“Izdariet secinājumus paši”, pauda Dombrava.
Saeima atbalstīja Nacionālās drošības komisijas virzītos grozījumus likumā, kuri paredzēs iespēju atbrīvot no valsts un pašvaldību iestādēm valstij nelojālas personas, piemēram, prokremliski noskaņotas personas. A.Rosļikovs runāja pret. LPV un Progresīvie nepiedalās balsojumā par… pic.twitter.com/IffBld02ZK
— Jānis Dombrava (@janisdombrava) May 11, 2023
Savukārt sabiedrību interesē, kā tiks mērīta “ personas lojalitāte valstij” un “kremliskuma līmenis”.
Kādi ir kritēriji nelojālai personai?
Kas noteiks, ka persona ir nelojāla?
Kas lems, ka persona atbrīvojama?
— Jānis Alkšers (@JanisAlksers) May 11, 2023
ar ko mērīsiet kremliskumu?
— Suseklis 🇱🇻🇪🇺🏳️🌈🥃🎸 (@vsuseklis) May 11, 2023
Jautājums par to kā ir nodefinētas ''valstij nelojālas personas'' un kā var kādu par tādu pataisīt. Skatoties tik uz to, ka bija tāds balsojums grūti pateikt vai kāds ir atturējies balsot pareizi vai nepareizi.
— Peilyns prezidents (@ArmandsBroks) May 11, 2023
Daļa sociālo tīklu lietotāju jautā – ja grozījumi stāsies spēkā, vai tas varētu nozīmēt Ogres mēra Egila Helmaņa (NA) atlaišanu.
Tad Helmani atlaidīs?
— Mārtiņš. (@_tas_kas_pats_) May 11, 2023
Tātad helmanis no Ogres var un tiks izmēsts?
— Kamis (@pats_Kamis) May 11, 2023
Lielākā daļa komentētāju šāda “taktika un rīcība no LPV, Progresīvo un Stabilitātes puses vispār nepārsteidz”.
Tātad Latvijai naidīgie spēki, par kuriem runāja Levits, ir LPV, Stabilitātei, Progresīvie ?
— 🇱🇻Kārkliņš🇱🇻 (@n_karklinz) May 11, 2023
Vai kāds par to šaubās? AS turpina tēlot #TrojasPīli!
— Artis Dobrājs 🇺🇦 (@artis_dobrajs) May 11, 2023
Lūk,kārtējo reizi apstiprinās,ka Progresīvie ir tikpat tipiski prokrieviska partija,kā rosļikovieši un šleseristi. Bet daudzi naivie latvieši,diemžēl,turpina ticēt,ka viņi tādi neesot.
— Mikipele 🇱🇻 ❤️ 🇺🇦 (@Mikipele6) May 11, 2023
Savukārt bijušais Saeimas deputāts Jānis Butāns jautā, vai grozījumi attieksies arī uz jau ievēlētām personām.
Vai vēlētas personas arī varēs atbrīvot?
— Jānis Butāns (@JanisButans) May 11, 2023
Tikmēr vairākums norāda, ka arī paši Nacionālās apvienības pārstāvji “neesot nemaz tik lojāli, pūkaini un balti”.
NA valdes loceklis privāti tikās ar Putinam pietuvinātu oligarhu Avenu un tika pieķerts melos par to. Izdariet secinājumus paši.
— Daniels Bormanis (@DanielsBormanis) May 11, 2023
Mani uztrauc vairāk nevis ne lojālu personu liktenis, bet gan personu vadmotīvi tos nosakot. Piemēram es vienmēr esmu uzskatījis Dombravu par neloojālu Latvijas valstij.
— Andris Pidža 🇱🇻🇺🇦 (@andris_pidza) May 11, 2023
Neattaisnojot LPV un Pro utt,Tu pats esi balsojis kā pēdējais stulbenis daudzas reizes,citi NA deputāti arī, nevis tā kā Tev uzticēja darīt vēlētāji, bet vienkārši tupā veidā pret opzīcijas prātīgiem ierosinājumiem. Būtu labāk paklusējis, jums taču uzticas tikai smieklīgi 15%.
— Edgars Logins 🇱🇻❤️🇺🇦 (@EdgarsLogins) May 11, 2023
Jāpiebilst, ka, aplūkojot publiskotos rezultātus, BNN ievēroja, ka Progresīvo līderis Kaspars Briškens ir vienīgais no savas partijas, kas ir atbalstījis šo priekšlikumu. Tāpat dažiem Twitter lietotājiem “liels pārsteigums” bija pie partijām nepiederošās deputātes Glorijas Grevcovas balsojums par šādu grozījumu nodošanu tālākai izskatīšanai.
Viņa vienkārši nesaprata par ko balso.
— Brīvdienis (@brivdienis) May 11, 2023
Plānotie grozījumi neattieksies uz gadījumiem, kuros persona pauž kritisku, ironisku vai sarkastisku viedokli par valsts institūcijām un amatpersonām, uz viedokli, kas nav pausts publiski, kā arī uz citām situācijām, kurās valsts pārvaldē nodarbinātajam varētu pārmest zināmu diskrētuma trūkumu, bet tas nerada pamatu uzskatīt personu par nelojālu Latvijai un Satversmei, uzsver likumprojekta iesniedzēji.
Pašlaik Latvijas likumdošanā jau pastāv vairāki likumi, kas attiecas uz valsts un pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem, īpaši ierēdņiem, prasa no viņiem lojalitāti gan valstij, gan Satversmei. Plānots, ka grozījumi likumā vienādos attieksmi pret visiem valsts pārvaldē strādājošajiem, neizdalot to kā prasību atsevišķām personu grupām, norādīja likumprojekta virzītāji.
NDK skaidroja, ka jau pašlaik vairāki likumi, kas attiecas uz valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, īpaši ierēdņiem, prasa no viņiem lojalitāti gan valstij, gan Satversmei. Grozījumi vienādos attieksmi pret visiem valsts pārvaldē strādājošajiem, neizdalot to kā prasību atsevišķām personu grupām, skaidro likumprojekta iesniedzēji.
Lasiet arī: Pie Saiemas notiek mediķu protests
