Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē trešdien, 14.septembrī, tika atbalstīts Veselības ministrijas (VM) priekšlikums attiekties no pamata veselības apdrošināšanas groza, tādējādi sašaurinot personu loku, kam pienākas valsts finansētā veselības aprūpe.
Kā skaidroja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), patlaban Veselības aprūpes finansēšanas likumā (VAFL) ir divu «grozu» veselības apdrošināšanas princips.
Viens no tiem ir veselības aprūpes minimums jeb «pamata grozs», kas ir paredzēts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju un citiem, kuri nav sociāli apdrošināti, savukārt otrs – valsts obligātā veselības apdrošināšana jeb «pilnais grozs» personām, kuras veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā un personām, kuras ir sociāli mazāk aizsargātas, (bērni, pensionāri, bezdarbnieki).
Pēc politiķa paustā, to spēkā stāšanās kārtējo reizi ir atlikta līdz šī gada beigām ar uzdevumu valdībai atnest formulējumu, likuma grozījumu, kas nostiprinātu likumā vienu valsts budžeta finansētu vispārējās veselības apdrošināšanas aprūpes grozu.
Pavļuta vērtējumā, būtu jāsašaurina to cilvēku loks, kuriem pienākas valsts finansēta veselības aprūpe, jo patlaban visi iedzīvotāji tādu saņem.
Vienlaikus Latvijā ir arī cilvēki, kuri faktiski Latvijā nedzīvo, taču vasarā, atvaļinājumā atgriežas valstī un izmanto valsts veselības aprūpes sistēmu.
Piemēram, pērn 1 100 personas (pilsoņi, nepilsoņi) izmantoja valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kurām deklarētā adrese ir ārpus Latvijas.
«Būtu skaidri jādefinē, kurai valsts piederīgo grupai pienākas un kurai nepienākas valsts finansēta veselības aprūpe. Risinājums ir pateikt, ka veselības aprūpe Latvijā tiek finansēta deklarētiem iedzīvotājiem. Tas ir būtiski, jo deklarētie iedzīvotāji patiesībā nodokļu izpratnē ir arī nodokļu rezidenti, bet mums nav rīku veselības aprūpē, kas mudinātu cilvēkus izdeklarēties,» sacīja Pavļuts.
Vienlaikus viņš piebilda, ka neatkarībā no alternatīvas neatliekamā medicīniskā palīdzība tiktu nodrošināta visiem.
Kā otrs risinājums ir noteikt papildu nodokļus, proti, neaplikto grupu aplikšana ar sociālo iemaksu vai veselības nodokli, taču tas neiet kopā ar valdības uzstādījumu necelt nodokļus, kā arī neatšķiras no divu grozu principa.
Līdz ar to VM rosina atteikties no pamata veselības apdrošināšanas groza, atceļot divu grozu sistēmu un nosakot, ka Latvijā veselības aprūpe pienākas faktiski deklarētiem valsts iedzīvotājiem un īpaši noteiktām grupām, sākot ar bērniem un beidzot ar bēgļiem.
Kā ministrija, atbilstoši Saeimas dotajam uzdevumam, VM vairākkārt virzīja saskaņošanai ar ministrijām un koalīcijas sadarbības sanāksmēs priekšlikumu par visaptverošas valsts obligātas veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Ministrijas vērtējumā, «divu grozu» sistēma diskriminētu un ierobežotu simtiem tūkstošu cilvēku pieeju veselības aprūpei.
Ministrijā norāda, ka, neskatoties uz jautājuma regulāru virzīšanu, vienošanos ar citām ministrijām un koalīcijas partijām nav izdevies panākt. Galvenais iebildums, ar ko VM sastopas – ir cilvēki, kas dzīvesvietu deklarējuši Latvijā, bet patiesībā dzīvo citur. Ministrijas skatījumā dzīvesvietas deklarācijas problēmas risināmas citiem līdzekļiem, nevis caur mediķu rokām.
Veselības aprūpes mērķis nav kontroles mehānisms, bet cilvēka veselības nosargāšana, tāpēc vēl līdz 1.oktobrim VM vēlas atkārtoti virzīt izskatīšanai koalīcijā un Saeimā šo iniciatīvu.
Deputāti atbalstīja VM priekšlikumu, atzīstot, ka daudzviet pasaulē tiek virzīts prom no šāda veida grozu apdrošināšanas sistēmām, un arī Latvijai vajadzētu tam tuvoties.
Plānots, ka nākamajā trešdienā, 20.septembrī, VM priekšlikumu varētu virzīt kā konkrētu komisijas likumprojektu.
