Prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien, 16.oktobrī, Ukrainas parlamentā atklāja savu ilgi gaidīto piecu punktu “uzvaras plānu”, uzsverot, ka plāns balstās uz sadarbību ar Kijivas sabiedrotajiem, tostarp beznosacījumu uzaicinājumu pievienoties NATO un konkrētu atbalstu ieroču jomā, vienlaikus mudinot no kara nogurušo valsti saglabāt vienotību nestabilajā laikā pirms tās galvenā sabiedrotā ASV prezidenta vēlēšanām 5.novembrī, kamēr Krievijas karaspēks virzās austrumu frontē un tuvojas drūma ziema ar elektroenerģijas pārrāvumiem, ziņo “Reuters” un “Kyiv Independent”.
Pretī viņš piedāvāja Rietumvalstu lomu Ukrainas dabas minerālresursu attīstībā un sacīja, ka Ukrainas karaspēks varētu uzlabot NATO drošību un aizstāt daļu ASV spēku Eiropā.
Plāna pamatā ir pieci galvenie punkti: dalība NATO, aizsardzības stiprināšana, Krievijas agresijas atturēšana, ekonomiskās izaugsmes un sadarbības veicināšana un pēckara drošības sistēmas izveide.
“Kopā ar mūsu partneriem mums ir jāmaina apstākļi, lai karš beigtos. Neatkarīgi no Putina vēlmēm. Mums visiem ir jāmaina apstākļi, lai Krievija tiktu piespiesta noslēgt mieru,” Zelenskis sacīja likumdevējiem un augstākajām amatpersonām.
“Šo plānu var īstenot. Tas ir atkarīgs no mūsu partneriem. Es uzsveru: no partneriem. Tas noteikti nav atkarīgs no Krievijas,” viņš sacīja.
Saraksta augšgalā ir Ukrainas uzaicinājums pievienoties NATO. Plāna otrajā punktā aicināts paplašināt karadarbību Krievijas teritorijā, lai novērstu buferzonas Ukrainā, atcelt ierobežojumus tāla darbības rādiusa triecieniem un palielināt Rietumu militāro atbalstu, tostarp pretgaisa aizsardzības un izlūkošanas jomā.
Trešajā plāna punktā viņš uzsvēra, ka Ukrainai ir jāiegūst ar kodolieročiem nesaistītas atturēšanas spējas, ar kurām, pēc viņa teiktā, pietiktu, lai iznīcinātu Krievijas militāro spēku.
Ceturtais punkts paredz arī Rietumu lomu, investējot un kopīgi aizsargājot Ukrainas dabas minerālresursus no Krievijas uzbrukumiem un piektais – pēckara atjaunošanas solījumus.
Šis plāns ir liels pārbaudījums Kijivas galveno sabiedroto gribai, kuri ieguldījuši daudzus miljardu Ukrainas atbalstam, vienlaikus baidoties no “eskalācijas” karā pret valsti, kurai ir pasaulē lielākais kodolarsenāls.
Kremlis paziņoja, ka ir pāragri detalizēti komentēt Zelenska plānu, taču Kijevai ir “jāatskurbst” un jāsaprot, ka tās iecerētā stratēģija ir bezjēdzīga.
Krievijas kara centienus ir veicinājis tas, ko Zelenskis dēvēja par Ziemeļkorejas ieroču un personāla sūtījumiem. Šā gada sākumā Rietumi un Ukraina paziņoja, ka Irāna ir nosūtījusi Krievijai tuva darbības rādiusa ballistiskās raķetes, ko Maskava noliedza.
Uzrunu klausījās augstākā militārā, izlūkošanas un politiskā vadība, kā arī likumdevēji, no kuriem daži brīžiem piecēlās, lai aplaudētu, taču daži likumdevēji plānu vērtēja negatīvi.
Oleksijs Hončarenko sacīja, ka plāns izskatās “ļoti nereāls”: “Mēs gandrīz visu liekam uz mūsu partneriem. Un kādas prasības mēs izvirzām sev?”
Pēc 2,5 gadus ilgušā kara runas mērķis bija pārliecināt nogurušo Ukrainas sabiedrību, ka karš varētu drīz beigties un mudināt uz vienotību pieaugošo izaicinājumu apstākļos.
“Pateicoties mūsu vienotībai, mēs sasniedzām un sasniedzam rezultātus kaujās. Tāpēc, lūdzu, nezaudējiet vienotību,” sacīja Zelenskis.
Zelenskis teica, ka ceturtdien viņš dosies uz Eiropas Savienības līderu samitu Briselē, lai iepazīstinātu ar savu plānu.
Lasiet arī: Džordžijā rekordliela vēlētāju aktivitāte, sākoties priekšlaicīgajai balsošanai ASV svārstīgajā štatā