Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informējis, ka notikusi “gara un jēgpilna saruna” ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu, un tā bija pirmā abu amatpersonu starpā kopš kara sākuma, raksta britu raidorganizācija BBC.
Zelenskis pēc telefona zvana mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja, ka uzskata sarunu ar Sji un vēstnieka norīkošanu darbam Pekinā par spēcīgu stimulu starpvalstu attiecību attīstībai. Ķīna apstiprināja, ka notikusi saruna, un norādīja, ka “vienmēr bijusi miera pusē”.
Atšķirībā no rietumvalstīm, Ķīna uzsver, ka esot neitrāla, tomēr tā neka nav slēpusi ciešo saikni ar Maskavu vai nosodījusi Krievijas agresiju, un martā Sji valsts vizītē apmeklēja Maskavu. Sji ir atsaucies uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kā dārgu draugu, un piedāvājis nenoteiktu 12 punktu miera plānu, kā arī uzstājis, ka tieši Ķīna ir nostājusies pareizajā vēstures pusē. Tajā pašā laikā Pekina apgalvo, ka nepalīdz Krievijai ar bruņojumu.
Laikā, kad Sji apmeklēja Maskavu, Zelenskis aicināja viņu ierasties arī Kijivā, piezīmējot, ka pirms 2022.gada februāra Ukraina un Ķīna uzturēja kontaktu. Trešdien, 26.aprīlī, notikušā zvana aprakstā citēts Sji, kurš sacījis, ka
Ķīna kā atbildīga lielvalsts nedz nolūkojas uz “degošajām liesmām, nedz pielej tām eļļu,
kur nu vēl gūst materiālu labumu no krīzes”. Sji paziņojums izklausās pēc mājiena ASV virzienā, kas Ukrainai kopš kara sākuma piegādājusi visvairāk ieroču. Neskatoties uz to, Baltā nama pārstāvis Džons Kirbijs norādījis, ka telefona saruna ir “laba zīme”, bet ir par agru spriest, vai tā novedīs pie kāda jēgpilna miera plāna vai ierosinājuma.
Iespēja, ka Ķīna varētu palīdzēt izbeigt karu šķiet visai nereāla, un ne tikai tādēļ, ka Krievija neizrāda gatavību izvest spēkus no Ukrainas suverēnās teritorijas. Tas ir viens no galvenajiem Kijivas nosacījumiem, ko Zelenskis ir atkārtoti uzsvēris: “Miers nevar iestāties uz teritoriālo kompromisu rēķina.” Kritiķi arī apšauba Ķīnas kā vidutāja lomu, ņemot vērā gan Sji draudzību ar Putinu, gan arī Ķīnas augošo ekonomisko sadarbību ar Krieviju un atteikšanos nosaukt karu par Krievijas iebrukumu.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova informējusi, ka
Maskava saskata perspektīvu Ķīnas miera plānam, bet šķērslis esot Kijivas “neizpildāmās prasības”.
Maskava prasībās savukārt ietilpst plašu tās anektēto teritoriju oficiāla atzīšana par Krievijas daļu.
Ķīnas 12 punktu plāns saņēmis plašu kritiku Ukrainā un rietumos. Tas nepiedāvā skaidru redzējumu par Ukrainas drošību nākotnē, vai par okupēto teritoriju likteni, un iekļauj prasību izbeigt vienpusējās sankcijas pret Krieviju.
Tomēr trešdienas telefonsaruna nav negaidīta. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) pēc vizītes Ķīnā norādījusi, ka Sji izrādījis interesi par sarunām ar Ukrainu, kad tam būs piemērots laiks un vieta. Zelenskis jau iepriekš uzrunājis Ķīnas prezidentu, un atzinis, ka Āzijas lielvalsts ietekme var palīdzēt izbeigt karu.
Ķīna paziņojusi par vēlmi tieši sastrādāties ar Kijivu un nosūtīs turp savu pārstāvi. Zelenskis savukārt nozīmējis bijušo ministru Pavlo Rjabkinu kā Ukrainas vēstnieku Ķīnā.
Lasiet arī: Čehijas prezidents: Ķīnai nav vajadzīgs miers Ukrainā
