Finanšu ministrija (FM) ziņo, ka valsts speciālajā [pensiju] budžetā šā gada pirmajā ceturksnī ir vērojams deficīts 67,9 miljonu eiro apmērā, savukārt konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 264,1 miljons eiro – par 128,4 miljoniem eiro lielāks, salīdzinot ar pērnā gada trīs mēnešiem.
Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem, konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada janvārī–martā, 3,8 miljardu eiro, bija par 420,1 miljonu eiro jeb 12,3% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt, ieņēmumi auga par 291,8 miljoniem eiro jeb 8,9%, salīdzinot ar 2022. gada trim mēnešiem, veidojot 3,6 miljardus eiro.
Augstāki nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī, kas tika iekasēti 2,9 miljardu eiro apmērā un bija par 317,5 miljoniem eiro jeb 12,3% vairāk nekā trijos mēnešos pērn, pamatā nodrošināja ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējā gadā,
augsti pieaugumi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumos,
ievērojami palielinoties darba samaksas fondam.
Savukārt straujais PVN ieņēmumu kāpums pamatā saistāms ar samaksātajiem nodokļiem tirdzniecības nozarē – ņemot vērā, ka janvārī-martā patēriņa cenu indekss bija par 19,6% augstāks nekā pirmajā ceturksnī pērn. Augstās energoresursu cenas veicināja augstākus samaksātos nodokļus elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē.
Savukārt kopbudžeta izdevumu pusē vērojams straujš kāpums subsīdijām un dotācijām, kas šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 1 miljardu eiro un bija par 158,8 miljoniem eiro jeb 18,3% vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš.
Tas skaidrojams ar būtiski augstākiem izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai šā gada trijos mēnešos nekā pērn. Tāpat – par 116,6 miljoniem eiro lielākiem izdevumiem investīcijām Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu projektu īstenošanai. To skaitā ir energoefektivitātes pasākumi daudzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un pašvaldību infrastruktūrai, veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī ar Rail Baltica projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūvei.
Tāpat jāizceļ augstāki kopbudžeta kapitālie izdevumi, kur vērojams kāpums par 44,2 miljoniem eiro jeb 29,8%. Tie šā gada trijos mēnešos veidoja 192,6 miljonus eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) auguši par 47,1 miljonu eiro jeb 71,7%, galvenokārt
novirzot šā gada janvārī 20,7 miljonus eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā
un par 9,3 miljoniem eiro vairāk tērējot transportlīdzekļu iegādei aizsardzības resorā. Arī ES līdzfinansētu projektu īstenošanai investēts par 16,3 miljoniem eiro vairāk, tai skaitā būvniecības projektiem satiksmes nozarē (par 10,9 miljoniem eiro vairāk), kā arī datortehnikas un sakaru līdzekļu iegādei izglītības nozarē (par 7,4 miljoniem eiro vairāk).
Kaut arī kopumā 2023.gada pirmais ceturksnis
valsts pamatbudžetā ir noslēgts ar 274,7 miljonu eiro deficītu,
tas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, kad deficīts sasniedza 401,3 miljonu eiro apmēru. Pamatbudžeta bilances uzlabošanās saistāma ar izdevumu samazināšanos sociāla rakstura maksājumiem vairāk nekā uz pusi – par 153,7 miljoniem eiro jeb 50,9%.
Tas ir skaidrojams ar ievērojami augstāku izdevumu bāzi 2022.gada attiecīgajā periodā – vienreizējā pabalsta izmaksāšanas dēļ laika posmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim – 50 eiro apmērā ģimenēm ar bērniem un 20 eiro apmērā senioriem, lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma.
Valsts speciālajā budžetā šā gada pirmajā ceturksnī bija deficīts 67,9 miljonu eiro apmērā, tādējādi bilance pasliktinājās par 146 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri–martu. Speciālā budžeta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī palielinājušies vien par 25,8 miljoniem eiro jeb 2,7%. Savukārt, izdevumiem pieaugot būtiski straujāk nekā ieņēmumiem, ņemot vērā ļoti augsto pensiju indeksāciju, vērojami par 158,5 miljoniem eiro jeb 27,1% augstāki izdevumi vecuma pensijām, kā arī par 14,1 miljoniem eiro jeb 26,4% lielāki izdevumi invaliditātes pensijām, kas sekmēja valsts speciālā budžeta izdevumu kāpumu par 171,8 miljoniem eiro jeb 19,6%.
Lai gan pašvaldību budžetā šā gada trijos mēnešos vērojams pārpalikums 63,4 miljonu eiro apmērā, tas bijis ievērojami zemāks nekā pirmajā ceturksnī iepriekšējos gados. Piemēram, šā gada janvārī–martā pārpalikums pašvaldību budžetā bija par 82,1 miljonu eiro mazāks nekā 2022.gada atbilstošajā periodā un par 73,4 miljoniem eiro mazāks nekā 2021. gada pirmajā ceturksnī.
Atlīdzībai pašvaldību budžetā 2023. gada trijos mēnešos tērēts par 69,1 miljonu eiro jeb 24,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kas no 2023.gada 1.janvāra ir 620 eiro mēnesī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu algām. Lielāki nekā 2022. gada janvārī-martā bija arī izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas kāpuši par 60,8 miljoniem eiro jeb 39,7%.
Cenu kāpuma ietekmē vairāk tērēts par siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī sociālajai palīdzībai šā gada pirmajā ceturksnī tērēts vairāk nekā pērn, izdevumiem pieaugot mājokļa pabalstiem un garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksām, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, nepilngadīgo izglītības nodrošināšanai, sociālā atbalsta pasākumiem.
Atbilstoši FM apkopotajai informācijai, kopumā 2023. gada trijos mēnešos atbalsta pasākumiem izlietoti jau 306,5 miljoni eiro. Tostarp 291,1 miljons eiro – energoatbalsta pasākumiem, pamatā siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācijām uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kā arī 14,4 miljoni eiro atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Pēc FM novērtējuma ieplānotie 622 miljoni eiro energoatbalsta pasākumiem 2023. gadam būs pietiekams apjoms arī nākamās apkures sezonas sākumam, tostarp atbalsta pasākumiem kļūstot mērķētākiem. Jāatzīmē, ka atbalsta pasākumi šogad ir plānoti 824,4 miljoni eiro (1,9% no IKP), kas ir par 826 miljoniem eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tiek prognozēts, ka atbalsta pasākumi 2023.gadā kopumā pasliktinās vispārējās valdības budžeta bilanci par 856 miljoniem eiro jeb 2,0% no IKP.
Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2022.gadā bija 4,4% no IKP, kas ir par 0,8 procentpunktiem augstāks nekā vidēji ES, liecina šā gada 21. aprīlī Eurostat publicētie dati. Salīdzinot ar 2021. gadu, vērojama bilances uzlabošanās, taču tā joprojām bija būtiski augstāka nekā pirms pandēmijas un pandēmijas pirmajā (2020) gadā.
Straujā bilances pasliktināšanās 2020. un 2021.gadā skaidrojama ar nozīmīgu atbalstu Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai. Savukārt 2022.gadā šim atbalstam mazinoties, nāca klāt atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma samazināšanai un atbalsts Ukrainas bēgļiem. Atbilstoši FM aktualizētajām prognozēm, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026. gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā tiek plānots 4% apjomā no Latvijas IKP.
Lasiet arī: Pērn Latvijā valsts budžetā deficīts sasniedza 4,4% no IKP
