Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacījis, ka vēlas, lai ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) izdara lielāku spiedienu uz Krievijas diktatoru, nevis mudina Kijivu pieņemt negodīgu miera līgumu, vēsta “Politico.”
Intervijā “Politico” un vācu laikrakstam “Welt” Zelenskis sacīja, ka ukraiņi ir noguruši, bet morāle joprojām ir augsta, un viņi nav gatavi pieņemt Krievijas ultimātus, kas paredz lielu valsts teritorijas atdošanu agresoram. Viņš arī aicināja Eiropas līderus veidot rezerves plānu, kas ļautu ilgtermiņā finansiāli atbalstīt Ukrainu, un atrast veidu, kā apiet Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orbán) šantāžu, kura liegusi piešķirt 90 miljardus eiro lielu aizdevumu Kijivai.
“Politico” jau ziņoja, ka dažas Baltijas un Ziemeļvalstis radījušas plānu, kas ļautu piešķirt Ukrainai pietiekami daudz līdzekļu, lai tā izturētu gada pirmo pusi pat tad, ja Orbānam izdodas noturēt veto Eiropas aizdevumam.
Runājot par miera sarunām, Zelenskis uzsvēra, ka Trampa ietekme joprojām ir galvenā atslēga uz kara izbeigšanu. Viņš žurnālistiem sacīja, ka ukraiņiem nepieciešamas sarunas, un viņi tās atbalsta. Kijiva neuzticoties Krievijai, bet Zelenskis domā un tic, ka amerikāņi tiešam vēlas pielikt punktu karam: “Es ceru, ka viņi mums palīdzēs, bet lielāks spiediens ir jāizdara uz Krieviju, nevis mani.” Ukrainas prezidenta izteikumi seko kārtējai reizei, kad Tramps paudis neapmierinātību ar Zelenski, norādot, ka Kijivai ir jānoslēdz darījums. Nesniedzot pierādījumus savai pārliecībai, Tramps sacīja, ka ir pārliecinātāks par Putina vēlmi panākt pamieru.
Kopš stāšanās amatā 2025.gada janvārī Tramps ne reizi vien satraucis Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos,
šķietami ieņemot Putinam draudzīgu pozīciju, nodēvējot Zelenski par diktatoru un vainojot viņu kara izraisīšanā, par spīti tam, ka tieši Maskava iebruka Ukrainas teritorijā.
Neskatoties uz to, Trampa sūtņi decembrī lika noprast, ka ASV ir gatavas sniegt Ukrainai zināmas drošības garantijas, kas būtiskas miera līguma noslēgšanai. Zelenskis uzsvēra, ka joprojām nav skaidri zināms, kādas tieši garantijas tiktu piedāvātas. Tas Kijivai esot ļoti svarīgi, bet skaidras atbildes no amerikāņiem nav bijis. Ukrainas prezidents sacīja, ka drošības garantijas būs jāapstiprina valstu parlamentiem un ASV kongresam, lai panāktu, ka nākamās valdības no tām neatsakās.
Tramps atkārtoti norādījis, ka Zelenskim nav pareizo kāršu, lai tirgotos ar Krieviju, bet dinamika mainījās marta pirmajā nedēļā, kad ASV un Izraēla uzsāka triecienus Irānai, un izrādījās, ka ukraiņu pieredze cīņā ar lidrobotiem ir neaizvietojama. Zelenskis apstiprinājis, ka Ukrainai uz Persijas līča valstīm nosūtīs ekspertu komandu, lai palīdzētu amerikāņu sabiedrotajiem aizsargāties no Irānas “Shahed” lidrobotiem. Apmaiņā pret palīdzību Zelenskis cer saņemt ASV ražotās PAC-3 raķetes, kas tiek izmantotas “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmās, tomēr pastāv bažas, ka tās var kļūt par deficītu, jo amerikāņi raķetes izmanto Persijas līcī. Vienošanās par maiņu vēl nav panākta, un sarunas, visticamāk, būs sarežģītas. Tāpat
Zelenskis atzina, ka Trampam ir taisnība, kad viņš saka, ka ukrainis ienīst Putinu.
Kijivai izaicinoša izrādījusies arī atbalsta nodrošināšana no Eiropas Savienības puses, pret ko iestājies Orbāns. Ungārija kopā ar Slovākiju aizturējusi 90 miljardu eiro lielā aizdevuma izmaksu Ukrainai. Zelenskis sacīja, ka gan viņam, gan Eiropai nepieciešams plāns B, jo eiropieši zina, ka ukraiņi aizstāv ne tikai savas vērtības, bet arī visas Eiropas brīvību. Jautāts, vai nav aizgājis par tālu, izsakoto aizplīvurotus fiziskos draudus Orbānam, Zelenskis atbildēja, ka uzskata – diplomātiska klusēšana nepalīdz, ja runa ir par Ungārijas premjerministru.
Ungārija un Slovākija vēlas, lai Ukraina salabo naftas cauruļvadu “Druzhba,” pa kuru caur ukraiņu teritorijām abās valstīs joprojām ieplūst Krievijas nafta, Orbāns apvainojis Zelenski par darbu novilcināšanu politisku iemeslu dēļ. Tikmēr Zelenskis uzstāj, ka problēma ir Orbāns, nevis cauruļvads, kas sabojāts krievu uzbrukumos. Ukrainis norādīja, ka Ungārijas premjerministrs ir Krievijas draugs un startēģiskais partneris, un Putina sabiedrotais. Vienīgais, ko Orbāns vēl nedarot, esot uzbrukumi Ukrainai ar raķetēm un lidrobotiem, un un viņš nesūtot savus karavīrus palīgā Maskavai. Tomēr Orbāns stājas ceļā aizdevuma izsniegšanai, neļauj Kijivai piešķirt ieročus un iebilst pret Ukrainas uzņemšanu ES. Tāpat Ungārijas premjerministrs izplatot Krievijas naratīvus.
Lasiet arī: Ukraiņi palīdzēs Tuvajiem Austrumiem aizsargāties pret Irānas lidorobotiem