Zviedrijas mūzikas industrijas organizācija IFPI aizliegusi straumēšanas vietnē “Spotify” ļoti populāras dziesmas iekļaušanu valsts mūzikas topos, jo to radījis māklīgais intelekts, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Skaņdarbs “I know, you’re not mine” (Jag vet, du är inte min) pašlaik ir “Spotify” Zviedrijas populārāko dziesmu atskaņošanas saraksta augšgalā. Tomēr to dzied virtuāls dziedātājs, un IFPI lēmusi, ka dziesma nedrīkst parādīties valsts oficiālajos topos.
Viļņošanos radījusī dziesma ir folkpopa skaņdarbs, kas melanholiski vēsta par zaudētu mīlestību. Tā ļoti strauji kļuva par līdz šim populārāko dziesmu Zviedrijā 2026.gadā, dažu nedēļu laikā savācot ap pieciem miljoniem atskaņošanas reižu, tā ievietojot to “Spotify” Zviedrijas Top 50 sarakstā.
Tomēr, kad žurnālisti sāka interesēties par izpildītāja Jacub identitāti, izrādījās, ka māksliniekam nav profila sociālajos tīklos, par viņu nav rakstījis neviens medijs un nav informācijas par plānotajiem koncertiem. Pievēršoties jautājumam rūpīgāk, pētnieciskais žurnālists Emanuels Karlstens (Emanuel Karlsten) noskaidroja, ka dziesmu reģistrējušas ar Dānijas mūzikas producēšanas uzņēmumu “Stellar Music” saistītas personas. Divas no tām strādā uzņēmuma mākslīgā intelekta nodaļā.
Producenti, kas sevi nodēvēja par
“Team Jacub,” nosūtīja Karlstenam garu e-pasta vēstuli, kurā uzstāja, ka viņu radošais process ir pārprasts.
Viņi uzsvēra, ka nav anonīms tehnoloģiju uzņēmums, kas tikai “piespiež pogu.” Jacub veidotāju komandā esot gan pieredzējuši mūziķi, gan producenti, kas projektā ieguldījuši daudz laika, rūpju, emociju un finansiālo resursu. Mākslīgais intelekts šajā gadījumā esot bijis tikai rīks un palīginstruments cilvēku vadītam radošajam procesam, un dziesmas popularitāte parādot tās ilgtermiņa māksliniecisko vērtību.
Jautāti, vai Jacub ir reāla persona, uzņēmuma pārstāvji atbildēja filozofiski – tas esot atkarīgs no “reālas personas” definīcijas. Šāda atbilde neatstāja labu iepsaidu uz IFPI, un tā liedza dziesmai parādīties oficiālajos topos. Organizācijas vadītājs Ludvigs Verners (Ludvig Werner) norādīja, ka tad, ja dziesma veidota ar mākslīgā intelekta palīdzību, tai nav vietas topos.
Zviedrija sevi pozicionē kā mākslīgā intelekta ekonomikas “laboratoriju,” tomēr parādījušās bažas, ka tas tuvāko divu gadu laikā varētu ievērojami mazināt mūziķu ieņēmumus. Mūzikas autortiesību organizācija STIM pērn septembrī ļāva tehnoloģiju uzņēmumiem apmācīt mākslīgā intelekta modeļus, izmantojot skaņdarbus, ko sargā autortiesības, ja par to tiek samaksāts.
Liegums mākslīgā intelekta radītajam darbam nokļūt valsts topos ir stingrāks nekā “Billboard,”
kas tiek uzskatīta par autoritāti mūzikas pasaules topu veidošanā, noteiktie ierobežojumi. “Billboard” topos ir nonākuši daži mākslīgā intelekta skaņdarbi, un organizācija norāda, ka topi atspoguļo klausītāju izvēli, kas nozīmē, ka dziesmas topā nonāk tad, ja sasniedz noteiktos pārdošanas, straumēšanas un atskaņošanas kritērijus, pat tad, ja tās nav radījis reāls mūziķis.
Tomēr arī, piemēram, platforma “Bandcamp” ieņēmusi stingrāku nostāju. Tā aizliegusi mūziku, ko radījis mākslīgais intelekts.
Sagaidāms, ka turpmāk mākslīgā intelekta radītā mūzika būs sastopama arvien biežāk, bet vismaz Zviedrijas piemērs liecina, ka pagaidām toni nosaka reāli mūziķi, nevis tehnoloģijas.
Lasiet arī: Eiropā viedokļi par diplomātiskām sarunām ar Krievijas diktatoru dalās