Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi, liecina IUB publiskotā informācija.
Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA Bite Latvija.
Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.
Lēmums pieņemts 5.jūlijā.
Iepriekš jau vēstīts, ka Bite Latvija ģenerāldirektors Arūns Mickevičs medijiem norādījis, ka valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.
“Straujas tehnoloģiju, arī 5G, attīstības dēļ lielākais bāzes staciju skaits jau sen nav mēraukla mobilo sakaru kvalitātei.
Turklāt Eiropā, piemēram, Polijā, Vācijā un Beļģijā, šo kritēriju iepirkumu vērtēšanas kritērijos vispār neiekļauj,” uzsvēra Mickevičs,
piebilstot, ka arī Latvijā Konkurences padome ir publiski aicinājusi neiekļaut iepirkumu vērtēšanas kritērijos, piemēram, bāzes staciju skaitu, apliecinot, ka tas ierobežo konkurenci.
Tāpat viņš skaidroja, ka novecojušu mērījumu izmantošana pakalpojumu kvalitātes noteikšanā pēc būtības ir absurda. “Manuprāt, IUB pieņemtais lēmums aizliegt LVRTC turpināt iepirkumu, ir ceļš uz veselīgu konkurenci publiskajos iepirkumos,” atzīmēja kompānijas ģenerelādirektors.
Saskaņā ar Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) publiskoto informāciju, LVRTC konkursu par mobilo telefonu sarunu un pakalpojumu nodrošināšanu izsludināja šā gada 27.aprīlī.
Paredzamā līgumcena – 80 000 eiro. Līgums ar uzvarējušo kandidātu tiktu slēgts uz trim gadiem.
Iepriekš jau ziņots, ka Bite Latvija iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā (EK) par sistemātisku Eiropas Savienības (ES) tiesību normu pārkāpšanu publisko iepirkumu jomā Latvijā.
Bite Latvija pārstāvji norāda, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar publiskajiem iepirkumiem un problēmas, kas aizvien nav atrisinātas, uzņēmums sūdzībā norāda uz nepieciešamību Latvijā sakārtot regulējumu, izveidot publisko iepirkumu sistēmu atbilstoši ES tiesībām, vienlaikus izbeidzot favorītismu pret vienu tirgus dalībnieku un nostiprinot brīvu konkurenci mobilo sakaru publiskajos iepirkumos.
Bite Latvija uzskata, ka valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji,
dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam. Savukārt citiem mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem nav jēgas piedalīties šādos iepirkumos, jo kritēriji ir acīmredzami diskriminējoši un uzvarētājs ir paredzams jau iepriekš.
Tostarp kompānijā min, ka kopš 2021.gada ir izsludināti 16 mobilo sakaru iepirkumi virs ES līgumcenu sliekšņiem. Bite Latvija ir piedalījies sešos publiskajos iepirkumos, no kuriem uzvarēja vienā, kopā ar citiem operatoriem saņemot daļējās līguma izpildes tiesības.
Savukārt 13 no šiem publiskajiem iepirkumiem uzvarēja mobilo sakaru operators Latvijas mobilais telefons (LMT), tostarp deviņos no šiem iepirkumiem LMT uzvarēja kā vienīgais pretendents.
LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas Telia Company un tās meitaskompānijai Sonera Holding, pa 23% akciju pieder SIA Tet un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% – SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor.
Bite Latvija pārstāvji norāda, ka šobrīd teju katrs jauns mobilo sakaru iepirkums ir jāpārsūdz IUB. Iepirkumos kā viens no vērtēšanas kritērijiem tiek ietverts lielākais bāzes staciju skaits, kas straujas tehnoloģiju attīstības dēļ jau sen nav mēraukla mobilo sakaru kvalitātei, tostarp, piemēram, Polijā, Vācijā un Beļģijā šo kritēriju iepirkumos neiekļauj. Arī Latvijā Konkurences padome ir publiski aicinājusi vērtēšanas kritērijos neiekļaut bāzes staciju skaitu, apliecinot, ka tas ierobežo konkurenci.
Vienlaikus SPRK pārstāvji norādīja, ka bāzes staciju skaits nav kritērijs, kas tiešā veidā nosaka augstāku elektronisko sakaru kvalitāti.
Bāzes staciju skaits attiecas drīzāk uz pārklājumu. Ņemot vērā, ka dažkārt pastāv dažādas interpretācijas, kas ir bāzes stacija un vienā mobilajā vietnē var būt vairākas bāzes stacijas, pārklājuma analīzei precīzāk būtu izmantot mobilo vietņu skaitu nevis bāzes staciju skaitu.
Ja mobilajam operatoram ir visvairāk mobilo vietņu, tas varētu nodrošināt plašāku pārklājumu. Teorētiski operatoram ar vairākām bāzes stacijām var būt arī augstāka pakalpojumu kvalitāte, bet viennozīmīgi tas to negarantē, uzsvēra SPRK.
Tāpat SPRK norādīja, ka augstāka elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, izmantotā radiofrekvenču spektra, no tā vai mobilais operators ir ieviesis metodes efektīvākai spektra izmantošanai, transporta tīkla kapacitātes, iedzīvotāju blīvuma konkrētajā teritorijā, galalietotāju paradumiem izmantojot liela daudzuma datus, jeb datu patēriņam konkrētā teritorijā, kā arī citiem faktoriem.
IUB par šāda kritērija izmantošanu iepirkumos ir saņēmis daudz sūdzību,
tamdēļ 2021.gadā ir izstrādātas vadlīnijas, kur aprakstīts plašāk, kādēļ iepirkumos bāzes staciju skaitu nebūtu vēlams izmantot kā kritēriju, piebilda SPRK.
Bite Latvija ģenerāldirektors Mickevičs iepriekš pauda, ka apstrīdēšanu IUB būtiski kavē vērtēšanas pārskatu nepieejamība, augstā depozīta maksa par rezultātu pārskatīšanas procedūru, pārskatīšanas procedūru ilgums un papildu resursu iesaistes nepieciešamība.
“Nekas arī nemainās gadījumos, kad vēršamies tiesā – līdz šim tiesa divos gadījumos atzina konkrētu iepirkumu prasības par prettiesiskām, taču neraugoties uz tiesvedības esamību un Augstākās tiesas norādēm par nepieciešamību pārskatīt iepirkumu procedūras noteikumus, konkrētie pasūtītāji turpināja konkurenci ierobežojošo praksi, izsludinot nākamos iepirkumus,” norāda Mickevičs.
Uzņēmuma ieskatā, Latvijas nacionālais publisko iepirkumu regulējums nenodrošina ES tiesībām atbilstošu publisko iepirkumu norisi mobilo sakaru pakalpojumu tirgū.
Jau ziņots, ka Bite Latvija 2021.gadā strādāja ar 134,58 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 34% un bija 22,004 miljoni eiro. Finanšu rādītāji par 2022.gadu vēl nav publiskoti.
Bite Latvija reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 99 085 286 eiro. Bite Latvija vienīgā īpašniece ir Lietuvas Bite Lietuva, kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Providence Equity Partners uzņēmums.
Tikmēr LVRTC pērn strādāja ar 25,216 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 20,1% un bija 5,581 miljons eiro, liecina informācija Firmas.lv.
LVRTC ir galvenais radiofonijas un televīzijas programmu zemes apraides tīkla operators valstī. LVRTC arī pārvalda valstij piederošās mobilo sakaru operatora Latvijas mobilais telefons daļas.
Lasiet arī: KP atļauj Igaunijas uzņēmumam Dragad pievienoties Latvijas maiznieka mātes uzņēmumam