Eiropas Savienības reformas tiecas uz jaunu medikamentu ātrāku nonākšanu pie pacientiem un zemāku to cenu, bet tas ir pretrunā ar industrijas interesēm, vēsta Politico.
Plāna uzmetums paredz pārmaiņas Eiropas Savienības (ES) farmācijas nozares likumdošanā, un Eiropas Komisija (EK) plāno samazināt priekšrocības, ko šobrīd bauda zāļu ražotāji, lai ļautu tirgū ienākt jauniem spēlētājiem un tādējādi samazinātu medikamentu cenu gala patērētājam. Plānots samazināt periodu, kurā farmācijas uzņēmumi var tirgot pašu izveidotās zāles ar savu zīmolu bez konkurences. Šobrīd uzņēmumi, kas izveido jauna sastāva medikamentus, desmit gadus tos var tirgot, nebaidoties no līdzīgu medikamentu ienākšanas tirgū. Pēc tam konkurenti drīkst sākt tirgot līdzīgus medikamentus, un tas strauji samazina cenas, un līdz ar to – arī peļņu. ES vēlas par diviem gadiem saīsināt šo periodu. Tas nozīmētu, ka tirgū atrāk nonāk lētāki medikamenti, un līdz ar to tie ir ieejami plašākam iedzīvotāju skaitam.
Tomēr šim plānam ir kāda nianse. Saskaņa ar grozījumu uzmetumu, uzņēmumi, kuru ražotie medikamenti ir pieejami pilnīgi visās bloka valstīs, šo laiku daļēji atgūs. Tas darīts, lai izlīdzinātu nevienliedzību, kas zāļu pieejamībā pārņēmusi Eiropu. Šobrīd pacienti Vācijā jaunas zales saņem vidēji divus gadus ātrāk, nekā, piemēram, Polijā vai Rumānijā. Daļēji tā notiek tāpēc, ka Rietumeiropas valstīm ir pieredze un izstrādāta sistēma, lai uzņemtos vadību sarežģītajā jaunu medikamentu ieviešanas procesā.
Daļa atbildības jāuzņemas arī farmācijas uzņēmumiem, kas zina, ka lielāku peļņu gūs bagātākās valstīs, tādēļ vispirms dodas turp.
Cenas, kas apstiprinātas šajās valstīs, pēc tam izmantojamas, lai tirgotos ar pārējo Eiropu.
Potenciālās izmaiņas atbalsta gan nevalstiskās organizācijas, gan cilvēktiesību aktīvisti, norādot, ka tas beidzot dos pieeju medikamentiem arī tiem cilvēkiem, kam līdz šim tā bija liegta.
Citādāk jaunumus uztver farmācijas nozare. Tā norāda, ka Eiropa jau atpaliek no ASV un Ķīnas pētījumu un jaunu medikamentu izstrādes jomā. Plānotos labojumus kritizē arī Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas ģenerāldirektore Natalī Molla (Nathalie Moll). Viņa sacīja: «Vienalga, vai tas ir naivums, akls optimisms vai apzināts lēmums – paļauties uz ASV vai Ķīnas inovācijām, – visiem ir jāsaprot, ka ierosinātie grozījumi likumdošanā nodarīs milzīgu kaitējumu Eiropas farmācijas industrijas konkurētspējai.»
Tomēr nav tā, ka farmācijas industrijai būtu zudušas visas cerības. Līdz likumdošanas izmaiņu oficiālai virzīšanai uz apstiprināšanu vēl ir divi mēneši.
Tiek lēsts, ka Briselē darbojas vairāk nekā 290 farmaceitisko uzņēmumu lobiju, kas šo nozari padara par vienu no ietekmīgākajām Eiropā.
Ir skaidrs, ka farmācijas biznesu gaida pārmaiņas, šādā veidā vai citādāk. Eiropas populācija noveco, un sagaidāms, ka neizbēgami pieaugs veselības aprūpes izmaksas. Medikamentu cena veido pamatīgu daļu no tām. Cenu savaldīšana būs nozīmīga daļa no ilgtermiņa risinājuma, pretējā gadījumā gaida iznīcinoši izdevumi.
